| |
|

This overlay will guide you through the buttons:

सूत उवाच ।।
एवं कृते तु ऋषिणा सस्त्रीकेन द्विजाश्शिवः ॥ आविर्बभूव स शिवः प्रसन्नस्सगणस्तदा ॥ १॥
evaṃ kṛte tu ṛṣiṇā sastrīkena dvijāśśivaḥ || āvirbabhūva sa śivaḥ prasannassagaṇastadā || 1||
evaṃ kṛte tu ṛṣiṇā sastrīkena dvijāśśivaḥ || āvirbabhūva sa śivaḥ prasannassagaṇastadā || 1||
अथ प्रसन्नस्स शिवो वरं ब्रूहि महामुने ॥ प्रसन्नोऽहं सुभक्त्या त इत्युवाच कृपानिधिः ॥ २॥
atha prasannassa śivo varaṃ brūhi mahāmune || prasanno'haṃ subhaktyā ta ityuvāca kṛpānidhiḥ || 2||
atha prasannassa śivo varaṃ brūhi mahāmune || prasanno'haṃ subhaktyā ta ityuvāca kṛpānidhiḥ || 2||
तदा तत्सुंदरं रूपं दृष्ट्वा शंभोर्महात्मनः ॥ प्रणम्य शंकरं भक्त्या स्तुतिं चक्रे मुदान्वितः ॥ ३ ॥
tadā tatsuṃdaraṃ rūpaṃ dṛṣṭvā śaṃbhormahātmanaḥ || praṇamya śaṃkaraṃ bhaktyā stutiṃ cakre mudānvitaḥ || 3 ||
tadā tatsuṃdaraṃ rūpaṃ dṛṣṭvā śaṃbhormahātmanaḥ || praṇamya śaṃkaraṃ bhaktyā stutiṃ cakre mudānvitaḥ || 3 ||
स्तुत्वा बहु प्रणम्येशं बद्धाञ्जलिपुटः स्थितः ॥ निष्पापं कुरु मां देवाब्रवीदिति स गौतमः ॥ ४॥
stutvā bahu praṇamyeśaṃ baddhāñjalipuṭaḥ sthitaḥ || niṣpāpaṃ kuru māṃ devābravīditi sa gautamaḥ || 4||
stutvā bahu praṇamyeśaṃ baddhāñjalipuṭaḥ sthitaḥ || niṣpāpaṃ kuru māṃ devābravīditi sa gautamaḥ || 4||
सूत उवाच ।।
इत्याकर्ण्य वचस्तस्य गौतमस्य महात्मनः ॥ सुप्रसन्नतरो भूत्वा शिवो वाक्यमुपाददे ॥ ५॥
ityākarṇya vacastasya gautamasya mahātmanaḥ || suprasannataro bhūtvā śivo vākyamupādade || 5||
ityākarṇya vacastasya gautamasya mahātmanaḥ || suprasannataro bhūtvā śivo vākyamupādade || 5||
शिव उवाच ।।
धन्योऽसि कृतकृत्योऽसि निष्पापोऽसि सदा मुने ॥ एतैर्दुष्टैः किल त्वं च च्छलितोऽसि खिलात्मभिः ॥ ६ ॥
dhanyo'si kṛtakṛtyo'si niṣpāpo'si sadā mune || etairduṣṭaiḥ kila tvaṃ ca cchalito'si khilātmabhiḥ || 6 ||
dhanyo'si kṛtakṛtyo'si niṣpāpo'si sadā mune || etairduṣṭaiḥ kila tvaṃ ca cchalito'si khilātmabhiḥ || 6 ||
त्वदीयदर्शनाल्लोका निष्पापाश्च भवंति हि ॥ किं पुनस्त्वं सपापोऽसि मद्भक्तिनिरतस्सदा ॥ ७ ॥
tvadīyadarśanāllokā niṣpāpāśca bhavaṃti hi || kiṃ punastvaṃ sapāpo'si madbhaktiniratassadā || 7 ||
tvadīyadarśanāllokā niṣpāpāśca bhavaṃti hi || kiṃ punastvaṃ sapāpo'si madbhaktiniratassadā || 7 ||
उपद्रवस्त्वयि मुने यैः कृतस्तु दुरात्मभिः ॥ ते पापाश्च दुराचारा हत्यावंतस्त एव हि ॥ ८॥
upadravastvayi mune yaiḥ kṛtastu durātmabhiḥ || te pāpāśca durācārā hatyāvaṃtasta eva hi || 8||
upadravastvayi mune yaiḥ kṛtastu durātmabhiḥ || te pāpāśca durācārā hatyāvaṃtasta eva hi || 8||
एतेषां दर्शनादन्ये पापिष्ठाः संभवंतु च ॥ कृतघ्नाश्च तथा जाता नैतेषां निष्कृतिः क्वचित् ॥ ९ ॥
eteṣāṃ darśanādanye pāpiṣṭhāḥ saṃbhavaṃtu ca || kṛtaghnāśca tathā jātā naiteṣāṃ niṣkṛtiḥ kvacit || 9 ||
eteṣāṃ darśanādanye pāpiṣṭhāḥ saṃbhavaṃtu ca || kṛtaghnāśca tathā jātā naiteṣāṃ niṣkṛtiḥ kvacit || 9 ||
सूत उवाच ।।
इत्युक्त्वा शंकरस्तस्मै तेषां दुश्चरितं तदा ॥ बहूवाच प्रभुर्विप्राः सत्कदोऽसत्सु दंडदः ॥ 4.26.१० ॥
ityuktvā śaṃkarastasmai teṣāṃ duścaritaṃ tadā || bahūvāca prabhurviprāḥ satkado'satsu daṃḍadaḥ || 4.26.10 ||
ityuktvā śaṃkarastasmai teṣāṃ duścaritaṃ tadā || bahūvāca prabhurviprāḥ satkado'satsu daṃḍadaḥ || 4.26.10 ||
शर्वोक्तमिति स श्रुत्वा सुविस्मितमना ऋषिः ॥ सुप्रणम्य शिवं भक्त्या सांजलिः पुनरब्रवीत् ॥ ११॥
śarvoktamiti sa śrutvā suvismitamanā ṛṣiḥ || supraṇamya śivaṃ bhaktyā sāṃjaliḥ punarabravīt || 11||
śarvoktamiti sa śrutvā suvismitamanā ṛṣiḥ || supraṇamya śivaṃ bhaktyā sāṃjaliḥ punarabravīt || 11||
गौतम उवाच ।।
ऋषिभिस्तैर्महेशान ह्युपकारः कृतो महान् ॥ यद्येवं न कृतं तैस्तु दर्शनं ते कुतो भवेत् ॥ १२ ॥
ṛṣibhistairmaheśāna hyupakāraḥ kṛto mahān || yadyevaṃ na kṛtaṃ taistu darśanaṃ te kuto bhavet || 12 ||
ṛṣibhistairmaheśāna hyupakāraḥ kṛto mahān || yadyevaṃ na kṛtaṃ taistu darśanaṃ te kuto bhavet || 12 ||
धन्यास्ते ऋषयो यैस्तु मह्यं शुभतरं कृतम् ॥ तद्दुराचरणादेव मम स्वार्थो महानभूत् ॥ १३ ॥
dhanyāste ṛṣayo yaistu mahyaṃ śubhataraṃ kṛtam || taddurācaraṇādeva mama svārtho mahānabhūt || 13 ||
dhanyāste ṛṣayo yaistu mahyaṃ śubhataraṃ kṛtam || taddurācaraṇādeva mama svārtho mahānabhūt || 13 ||
सूत उवाच ।।
इत्येवं तद्वचश्श्रुत्वा सुप्रसन्नो महेश्वरः॥गौतमं प्रत्युवाचाशु कृपादृष्ट्या विलोक्य च ॥ १४ ॥
ityevaṃ tadvacaśśrutvā suprasanno maheśvaraḥ||gautamaṃ pratyuvācāśu kṛpādṛṣṭyā vilokya ca || 14 ||
ityevaṃ tadvacaśśrutvā suprasanno maheśvaraḥ||gautamaṃ pratyuvācāśu kṛpādṛṣṭyā vilokya ca || 14 ||
शिव उवाच ।।
ऋषि धन्योसि विप्रेंद्र ऋषे श्रेष्ठतरोऽसि वै ॥ ज्ञात्वा मां सुप्रसन्नं हि वृणु त्वं वरमुत्तमम् ॥ १५ ॥
ṛṣi dhanyosi vipreṃdra ṛṣe śreṣṭhataro'si vai || jñātvā māṃ suprasannaṃ hi vṛṇu tvaṃ varamuttamam || 15 ||
ṛṣi dhanyosi vipreṃdra ṛṣe śreṣṭhataro'si vai || jñātvā māṃ suprasannaṃ hi vṛṇu tvaṃ varamuttamam || 15 ||
सूत उवाच ।।
गौतमोऽपि विचार्यैव लोके विश्रुतमित्युत॥अन्यथा न भवेदेव तस्मादुक्तं समाचरेत्॥१६॥
gautamo'pi vicāryaiva loke viśrutamityuta||anyathā na bhavedeva tasmāduktaṃ samācaret||16||
gautamo'pi vicāryaiva loke viśrutamityuta||anyathā na bhavedeva tasmāduktaṃ samācaret||16||
निश्चित्यैवं मुनिश्रेष्ठो गौतमश्शिवभक्तिमान् ॥ सांजलिर्नतशीर्षो हि शंकरं वाक्यमब्रवीत् ॥ १७ ॥
niścityaivaṃ muniśreṣṭho gautamaśśivabhaktimān || sāṃjalirnataśīrṣo hi śaṃkaraṃ vākyamabravīt || 17 ||
niścityaivaṃ muniśreṣṭho gautamaśśivabhaktimān || sāṃjalirnataśīrṣo hi śaṃkaraṃ vākyamabravīt || 17 ||
गौतम उवाच ।।
सत्यं नाथ ब्रवीषि त्वं तथापि पंचभिः कृतम् ॥ नान्यथा भवतीत्यत्र यज्जातं जायतां तु तत्॥१८॥
satyaṃ nātha bravīṣi tvaṃ tathāpi paṃcabhiḥ kṛtam || nānyathā bhavatītyatra yajjātaṃ jāyatāṃ tu tat||18||
satyaṃ nātha bravīṣi tvaṃ tathāpi paṃcabhiḥ kṛtam || nānyathā bhavatītyatra yajjātaṃ jāyatāṃ tu tat||18||
यदि प्रसन्नो देवेश गंगा च दीयतां मम॥कुरु लोकोपकारं हि नमस्तेऽस्तु नमोऽस्तु ते ॥ १९ ॥
yadi prasanno deveśa gaṃgā ca dīyatāṃ mama||kuru lokopakāraṃ hi namaste'stu namo'stu te || 19 ||
yadi prasanno deveśa gaṃgā ca dīyatāṃ mama||kuru lokopakāraṃ hi namaste'stu namo'stu te || 19 ||
सूत उवाच ।।
इत्युक्त्वा वचनं तस्य धृत्वा वै पादपंकजम् ॥ नमश्चकार देवेशं गौतमो लोककाम्यया ॥ 4.26.२० ॥
ityuktvā vacanaṃ tasya dhṛtvā vai pādapaṃkajam || namaścakāra deveśaṃ gautamo lokakāmyayā || 4.26.20 ||
ityuktvā vacanaṃ tasya dhṛtvā vai pādapaṃkajam || namaścakāra deveśaṃ gautamo lokakāmyayā || 4.26.20 ||
ततस्तु शंकरो देवः पृथिव्याश्च दिवश्च सः ॥ सारं चैव समुद्धृत्य रक्षितं पूर्वमेव तत् । २१ ॥
tatastu śaṃkaro devaḥ pṛthivyāśca divaśca saḥ || sāraṃ caiva samuddhṛtya rakṣitaṃ pūrvameva tat | 21 ||
tatastu śaṃkaro devaḥ pṛthivyāśca divaśca saḥ || sāraṃ caiva samuddhṛtya rakṣitaṃ pūrvameva tat | 21 ||
विवाहे ब्रह्मणा दत्तमवशिष्टं च किंचन ॥ तत्तस्मै दत्तवाञ्च्छंभुर्मुनये भक्तवत्सलः ॥ २२ ॥
vivāhe brahmaṇā dattamavaśiṣṭaṃ ca kiṃcana || tattasmai dattavāñcchaṃbhurmunaye bhaktavatsalaḥ || 22 ||
vivāhe brahmaṇā dattamavaśiṣṭaṃ ca kiṃcana || tattasmai dattavāñcchaṃbhurmunaye bhaktavatsalaḥ || 22 ||
गंगाजलं तदा तत्र स्त्रीरूपमभवत्परम् ॥ तस्याश्चैव ऋषिश्रेष्ठः स्तुतिं कृत्वा नतिं व्यधात् ॥ ॥ २३ ॥
gaṃgājalaṃ tadā tatra strīrūpamabhavatparam || tasyāścaiva ṛṣiśreṣṭhaḥ stutiṃ kṛtvā natiṃ vyadhāt || || 23 ||
gaṃgājalaṃ tadā tatra strīrūpamabhavatparam || tasyāścaiva ṛṣiśreṣṭhaḥ stutiṃ kṛtvā natiṃ vyadhāt || || 23 ||
गौतम उवाच ।।
धन्यासि कृतकृत्यासि पावितं भुवनं त्वया ॥ मां च पावय गंगे त्वं पततं निरये ध्रुवम् ॥ २४ ॥
dhanyāsi kṛtakṛtyāsi pāvitaṃ bhuvanaṃ tvayā || māṃ ca pāvaya gaṃge tvaṃ patataṃ niraye dhruvam || 24 ||
dhanyāsi kṛtakṛtyāsi pāvitaṃ bhuvanaṃ tvayā || māṃ ca pāvaya gaṃge tvaṃ patataṃ niraye dhruvam || 24 ||
सूत उवाच ।।
शंभुश्चापि तदोवाच सर्वेषां हितकृच्छृणु ॥ गंगे गौतममेनं त्वं पावयस्व मदाज्ञया ॥ २५ ॥
śaṃbhuścāpi tadovāca sarveṣāṃ hitakṛcchṛṇu || gaṃge gautamamenaṃ tvaṃ pāvayasva madājñayā || 25 ||
śaṃbhuścāpi tadovāca sarveṣāṃ hitakṛcchṛṇu || gaṃge gautamamenaṃ tvaṃ pāvayasva madājñayā || 25 ||
।। सूत उवाच ।।
इति श्रुत्वा वचस्तस्य शंभोश्च गौतमस्य च ॥ उवाचैव शिवं गंगा शिवभक्तिर्हि पावनी ॥ २६॥
iti śrutvā vacastasya śaṃbhośca gautamasya ca || uvācaiva śivaṃ gaṃgā śivabhaktirhi pāvanī || 26||
iti śrutvā vacastasya śaṃbhośca gautamasya ca || uvācaiva śivaṃ gaṃgā śivabhaktirhi pāvanī || 26||
गंगोवाच ।।
ऋषिं तु पावयित्वाहं परिवारयुतं प्रभो ॥ गमिष्यामि निजस्थानं वचस्सत्यं ब्रवीमि ह ॥ २७ ॥
ṛṣiṃ tu pāvayitvāhaṃ parivārayutaṃ prabho || gamiṣyāmi nijasthānaṃ vacassatyaṃ bravīmi ha || 27 ||
ṛṣiṃ tu pāvayitvāhaṃ parivārayutaṃ prabho || gamiṣyāmi nijasthānaṃ vacassatyaṃ bravīmi ha || 27 ||
सूत उवाच ।। ।।
इत्युक्तो गंगया तत्र महेशो भक्तवत्सलः ॥ लोकोपकरणार्थाय पुनर्गगां वचोऽब्रवीत् ॥ २८ ॥
ityukto gaṃgayā tatra maheśo bhaktavatsalaḥ || lokopakaraṇārthāya punargagāṃ vaco'bravīt || 28 ||
ityukto gaṃgayā tatra maheśo bhaktavatsalaḥ || lokopakaraṇārthāya punargagāṃ vaco'bravīt || 28 ||
शिव उवाच ।।
त्वया स्थातव्यमत्रैव व्रजेद्यावत्कलिर्युगः ॥ वैवस्वतो मनुर्देवि ह्यष्टाविंशत्तमो भवेत् ॥ २९॥
tvayā sthātavyamatraiva vrajedyāvatkaliryugaḥ || vaivasvato manurdevi hyaṣṭāviṃśattamo bhavet || 29||
tvayā sthātavyamatraiva vrajedyāvatkaliryugaḥ || vaivasvato manurdevi hyaṣṭāviṃśattamo bhavet || 29||
सूत उवाच।।
इति श्रुत्वा वचस्तस्य स्वामिनश्शंकरस्य तत् ॥ प्रत्युवाच पुनर्गंगा पावनी सा सरिद्वरा ॥ 4.26.३० ॥
iti śrutvā vacastasya svāminaśśaṃkarasya tat || pratyuvāca punargaṃgā pāvanī sā saridvarā || 4.26.30 ||
iti śrutvā vacastasya svāminaśśaṃkarasya tat || pratyuvāca punargaṃgā pāvanī sā saridvarā || 4.26.30 ||
गंगोवाच ।।
माहात्म्यमधिकं चेत्स्यान्मम स्वामिन्महेश्वर ॥ सर्वेभ्यश्च तदा स्थास्ये धरायां त्रिपुरान्तकः ॥ ३१॥
māhātmyamadhikaṃ cetsyānmama svāminmaheśvara || sarvebhyaśca tadā sthāsye dharāyāṃ tripurāntakaḥ || 31||
māhātmyamadhikaṃ cetsyānmama svāminmaheśvara || sarvebhyaśca tadā sthāsye dharāyāṃ tripurāntakaḥ || 31||
किं चान्यच्च शृणु स्वामिन्वपुषा सुन्दरेण ह ॥ तिष्ठ त्वं मत्समीपे वै सगणसांबिकः प्रभो ॥ ३२॥
kiṃ cānyacca śṛṇu svāminvapuṣā sundareṇa ha || tiṣṭha tvaṃ matsamīpe vai sagaṇasāṃbikaḥ prabho || 32||
kiṃ cānyacca śṛṇu svāminvapuṣā sundareṇa ha || tiṣṭha tvaṃ matsamīpe vai sagaṇasāṃbikaḥ prabho || 32||
सूत उवाच ।।
एवं तस्या वचः श्रुत्वा शंकरो भक्तवत्सलः ॥ लोकोपकरणार्थाय पुनर्गंगां वचोब्रवीत् ॥ ३३॥
evaṃ tasyā vacaḥ śrutvā śaṃkaro bhaktavatsalaḥ || lokopakaraṇārthāya punargaṃgāṃ vacobravīt || 33||
evaṃ tasyā vacaḥ śrutvā śaṃkaro bhaktavatsalaḥ || lokopakaraṇārthāya punargaṃgāṃ vacobravīt || 33||
शिव उवाच ।।
धन्यासि श्रूयतां गंगे ह्यहं भिन्नस्त्वया न हि ॥ तथापि स्थीयते ह्यत्र स्थीयतां च त्वयापि हि ॥ ३४॥
dhanyāsi śrūyatāṃ gaṃge hyahaṃ bhinnastvayā na hi || tathāpi sthīyate hyatra sthīyatāṃ ca tvayāpi hi || 34||
dhanyāsi śrūyatāṃ gaṃge hyahaṃ bhinnastvayā na hi || tathāpi sthīyate hyatra sthīyatāṃ ca tvayāpi hi || 34||
सूत उवाच ।।
इत्येवं वचनं श्रुत्वा स्वामिनः परमेशितुः ॥ प्रसन्नमानसा भूत्वा गंगा च प्रत्यपूजयत् ॥ ३५॥
ityevaṃ vacanaṃ śrutvā svāminaḥ parameśituḥ || prasannamānasā bhūtvā gaṃgā ca pratyapūjayat || 35||
ityevaṃ vacanaṃ śrutvā svāminaḥ parameśituḥ || prasannamānasā bhūtvā gaṃgā ca pratyapūjayat || 35||
एतस्मिन्नंतरे देवा ऋषयश्च पुरातनाः ॥ सुतार्थान्यप्यनेकानि क्षेत्राणि विविधानि च ॥ ३६ ॥
etasminnaṃtare devā ṛṣayaśca purātanāḥ || sutārthānyapyanekāni kṣetrāṇi vividhāni ca || 36 ||
etasminnaṃtare devā ṛṣayaśca purātanāḥ || sutārthānyapyanekāni kṣetrāṇi vividhāni ca || 36 ||
आगत्य गौतमं सर्वे गंगां च गिरिशं तथा ॥ जयजयेति भाषंतः पूजयामासुरादरात् ॥ ३७॥
āgatya gautamaṃ sarve gaṃgāṃ ca giriśaṃ tathā || jayajayeti bhāṣaṃtaḥ pūjayāmāsurādarāt || 37||
āgatya gautamaṃ sarve gaṃgāṃ ca giriśaṃ tathā || jayajayeti bhāṣaṃtaḥ pūjayāmāsurādarāt || 37||
ततस्ते निर्जरा सर्वे तेषां चक्रुः स्तुतिं मुदा ॥ करान् बद्ध्वा नतस्कंधा हरिब्रह्मादयस्तदा ॥ ३८॥।
tataste nirjarā sarve teṣāṃ cakruḥ stutiṃ mudā || karān baddhvā nataskaṃdhā haribrahmādayastadā || 38|||
tataste nirjarā sarve teṣāṃ cakruḥ stutiṃ mudā || karān baddhvā nataskaṃdhā haribrahmādayastadā || 38|||
गंगा प्रसन्ना तेभ्यश्च गिरिशश्चोचतुस्तदा॥वरं ब्रूत सुरश्रेष्ठा दद्वो वः प्रियकाम्यया ॥ ३९॥
gaṃgā prasannā tebhyaśca giriśaścocatustadā||varaṃ brūta suraśreṣṭhā dadvo vaḥ priyakāmyayā || 39||
gaṃgā prasannā tebhyaśca giriśaścocatustadā||varaṃ brūta suraśreṣṭhā dadvo vaḥ priyakāmyayā || 39||
देवा ऊचुः ।।
यदि प्रसन्नो देवेश प्रसन्ना त्वं सरिद्वरे ॥ स्थातव्यमत्र कृपया नः प्रियार्थं तथा नृणाम् ॥ 4.26.४० ॥
yadi prasanno deveśa prasannā tvaṃ saridvare || sthātavyamatra kṛpayā naḥ priyārthaṃ tathā nṛṇām || 4.26.40 ||
yadi prasanno deveśa prasannā tvaṃ saridvare || sthātavyamatra kṛpayā naḥ priyārthaṃ tathā nṛṇām || 4.26.40 ||
गंगोवाच ।।
यूयं सर्वप्रियार्थं च तिष्ठथात्र न किं पुनः ॥ गौतमं क्षालयित्वाहं गमिष्यामि यथागतम्॥४१॥
yūyaṃ sarvapriyārthaṃ ca tiṣṭhathātra na kiṃ punaḥ || gautamaṃ kṣālayitvāhaṃ gamiṣyāmi yathāgatam||41||
yūyaṃ sarvapriyārthaṃ ca tiṣṭhathātra na kiṃ punaḥ || gautamaṃ kṣālayitvāhaṃ gamiṣyāmi yathāgatam||41||
भवत्सु मे विशेषोत्र ज्ञेयश्चैव कथं सुराः ॥ तत्प्रमाणं कृतं चेत्स्यात्तदा तिष्ठाम्यसंशयम् ॥ ४२॥
bhavatsu me viśeṣotra jñeyaścaiva kathaṃ surāḥ || tatpramāṇaṃ kṛtaṃ cetsyāttadā tiṣṭhāmyasaṃśayam || 42||
bhavatsu me viśeṣotra jñeyaścaiva kathaṃ surāḥ || tatpramāṇaṃ kṛtaṃ cetsyāttadā tiṣṭhāmyasaṃśayam || 42||
सर्वे ऊचुः ।।
सिंहराशौ यदा स्याद्वै गुरुस्सर्वसुहृत्तमः ॥ तदा वयं च सर्वे त्वागमिष्यामो न संशयः ॥ ४३ ॥
siṃharāśau yadā syādvai gurussarvasuhṛttamaḥ || tadā vayaṃ ca sarve tvāgamiṣyāmo na saṃśayaḥ || 43 ||
siṃharāśau yadā syādvai gurussarvasuhṛttamaḥ || tadā vayaṃ ca sarve tvāgamiṣyāmo na saṃśayaḥ || 43 ||
एकादश च वर्षाणि लोकानां पातकं त्विह ॥ क्षालितं यद्भवेदेवं मलिनास्स्मः सरिद्वरे ॥ ४४॥
ekādaśa ca varṣāṇi lokānāṃ pātakaṃ tviha || kṣālitaṃ yadbhavedevaṃ malināssmaḥ saridvare || 44||
ekādaśa ca varṣāṇi lokānāṃ pātakaṃ tviha || kṣālitaṃ yadbhavedevaṃ malināssmaḥ saridvare || 44||
तस्यैव क्षालनाय त्वायास्यामस्सर्वथा प्रिये ॥ त्वत्सकाशं महादेवि प्रोच्यते सत्यमादरात् ॥ ४५॥
tasyaiva kṣālanāya tvāyāsyāmassarvathā priye || tvatsakāśaṃ mahādevi procyate satyamādarāt || 45||
tasyaiva kṣālanāya tvāyāsyāmassarvathā priye || tvatsakāśaṃ mahādevi procyate satyamādarāt || 45||
अनुग्रहाय लोकानामस्माकं प्रियकाम्यया॥स्थातव्यं शंकरेणापि त्वया चैव सरिद्वरे ॥ ४६ ॥
anugrahāya lokānāmasmākaṃ priyakāmyayā||sthātavyaṃ śaṃkareṇāpi tvayā caiva saridvare || 46 ||
anugrahāya lokānāmasmākaṃ priyakāmyayā||sthātavyaṃ śaṃkareṇāpi tvayā caiva saridvare || 46 ||
यावत्सिंहे गुरुश्चैव स्थास्यामस्तावदेव हि ॥ त्वयि स्नानं त्रिकालं च शंकरस्य च दर्शनम् ॥ ४७ ॥
yāvatsiṃhe guruścaiva sthāsyāmastāvadeva hi || tvayi snānaṃ trikālaṃ ca śaṃkarasya ca darśanam || 47 ||
yāvatsiṃhe guruścaiva sthāsyāmastāvadeva hi || tvayi snānaṃ trikālaṃ ca śaṃkarasya ca darśanam || 47 ||
कृत्वा स्वपापं निखिलं विमोक्ष्यामो न संशयः ॥ स्वदेशांश्च गमिष्यामो भवच्छासनतो वयम् ॥ ४८॥
kṛtvā svapāpaṃ nikhilaṃ vimokṣyāmo na saṃśayaḥ || svadeśāṃśca gamiṣyāmo bhavacchāsanato vayam || 48||
kṛtvā svapāpaṃ nikhilaṃ vimokṣyāmo na saṃśayaḥ || svadeśāṃśca gamiṣyāmo bhavacchāsanato vayam || 48||
सूत उवाच ।।
इत्येवं प्रार्थितस्तैस्तु गौतमेन महर्षिणा ॥ स्थितोऽसौ शंकरः प्रीत्या स्थिता सा च सरिद्वरा ॥ ४९॥
ityevaṃ prārthitastaistu gautamena maharṣiṇā || sthito'sau śaṃkaraḥ prītyā sthitā sā ca saridvarā || 49||
ityevaṃ prārthitastaistu gautamena maharṣiṇā || sthito'sau śaṃkaraḥ prītyā sthitā sā ca saridvarā || 49||
सा गंगा गौतमी नाम्ना लिंगं त्र्यंबकमीरितम् ॥ ख्याता ख्यातं बभूवाथ महापातकनाशनम् ॥ 4.26.५०॥
sā gaṃgā gautamī nāmnā liṃgaṃ tryaṃbakamīritam || khyātā khyātaṃ babhūvātha mahāpātakanāśanam || 4.26.50||
sā gaṃgā gautamī nāmnā liṃgaṃ tryaṃbakamīritam || khyātā khyātaṃ babhūvātha mahāpātakanāśanam || 4.26.50||
तद्दिनं हि समारभ्य सिंहस्थे च बृहस्पतौ ॥ आयांति सर्वतीर्थानि क्षेत्राणि देवतानि च ॥ ५१ ॥
taddinaṃ hi samārabhya siṃhasthe ca bṛhaspatau || āyāṃti sarvatīrthāni kṣetrāṇi devatāni ca || 51 ||
taddinaṃ hi samārabhya siṃhasthe ca bṛhaspatau || āyāṃti sarvatīrthāni kṣetrāṇi devatāni ca || 51 ||
सरांसि पुष्करादीनि गंगाद्यास्सरितस्तथा ॥ वासुदेवादयो देवाः संति वै गोतमीतटे ॥ ५२ ॥
sarāṃsi puṣkarādīni gaṃgādyāssaritastathā || vāsudevādayo devāḥ saṃti vai gotamītaṭe || 52 ||
sarāṃsi puṣkarādīni gaṃgādyāssaritastathā || vāsudevādayo devāḥ saṃti vai gotamītaṭe || 52 ||
यावत्तत्र स्थितानीह तावत्तेषां फलं न हि ॥ स्वप्रदेशे समायातास्तर्ह्येतेषां फलं भवेत् ॥ ५३॥
yāvattatra sthitānīha tāvatteṣāṃ phalaṃ na hi || svapradeśe samāyātāstarhyeteṣāṃ phalaṃ bhavet || 53||
yāvattatra sthitānīha tāvatteṣāṃ phalaṃ na hi || svapradeśe samāyātāstarhyeteṣāṃ phalaṃ bhavet || 53||
ज्योतिर्लिंगमिदं प्रोक्तं त्र्यंबकं नाम विश्रुतम्॥स्थितं तटे हि गौतम्या महापातकनाशनम् ॥ ५४ ॥
jyotirliṃgamidaṃ proktaṃ tryaṃbakaṃ nāma viśrutam||sthitaṃ taṭe hi gautamyā mahāpātakanāśanam || 54 ||
jyotirliṃgamidaṃ proktaṃ tryaṃbakaṃ nāma viśrutam||sthitaṃ taṭe hi gautamyā mahāpātakanāśanam || 54 ||
यः पश्येद्भक्तितो ज्योतिर्लिंगं त्र्यंबकनामकम् ॥ पूजयेत्प्रणमेत्स्तुत्वा सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥ ५५ ॥
yaḥ paśyedbhaktito jyotirliṃgaṃ tryaṃbakanāmakam || pūjayetpraṇametstutvā sarvapāpaiḥ pramucyate || 55 ||
yaḥ paśyedbhaktito jyotirliṃgaṃ tryaṃbakanāmakam || pūjayetpraṇametstutvā sarvapāpaiḥ pramucyate || 55 ||
ज्योतिर्लिंगं त्र्यंबकं हि पूजितं गौतमेन ह ॥ सर्वकामप्रदं चात्र परत्र परमुक्तिदम् ॥ ५६ ॥
jyotirliṃgaṃ tryaṃbakaṃ hi pūjitaṃ gautamena ha || sarvakāmapradaṃ cātra paratra paramuktidam || 56 ||
jyotirliṃgaṃ tryaṃbakaṃ hi pūjitaṃ gautamena ha || sarvakāmapradaṃ cātra paratra paramuktidam || 56 ||
इति वश्च समाख्यातं यत्पृष्टोऽहं मुनीश्वराः ॥ किमन्यदिच्छथ श्रोतुं तद् ब्रूयां वो न संशयः ॥ ५७॥
iti vaśca samākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ munīśvarāḥ || kimanyadicchatha śrotuṃ tad brūyāṃ vo na saṃśayaḥ || 57||
iti vaśca samākhyātaṃ yatpṛṣṭo'haṃ munīśvarāḥ || kimanyadicchatha śrotuṃ tad brūyāṃ vo na saṃśayaḥ || 57||
इति श्री शिवमहापुराणे चतुर्थ्यां कोटिरुद्रसंहितायांत्र्यंबकेश्वरमाहात्म्यवर्णनं नाम षड्विंशोऽध्यायः ॥ २६॥
iti śrī śivamahāpurāṇe caturthyāṃ koṭirudrasaṃhitāyāṃtryaṃbakeśvaramāhātmyavarṇanaṃ nāma ṣaḍviṃśo'dhyāyaḥ || 26||
iti śrī śivamahāpurāṇe caturthyāṃ koṭirudrasaṃhitāyāṃtryaṃbakeśvaramāhātmyavarṇanaṃ nāma ṣaḍviṃśo'dhyāyaḥ || 26||

Add to Playlist

Practice Later

No Playlist Found

Create a Verse Post


Shloka QR Code

🔗

🪔 Powered by Gyaandweep.com

namo namaḥ!

भाषा चुने (Choose Language)

namo namaḥ!

Sign Up to practice more than 100 Vedic Scriptures and 1000s of chants, one verse at a time.

Login to track your learning and teaching progress.


Sign In