वैकुण्ठ वर्धितबलोऽथ भवत्प्रसादा दम्भोजयोनिरसृजत्किल जीवदेहान् । स्थास्नूनि भूरुहमयानि तथा तिरश्चां जातिं मनुष्यनिवहानपि देवभेदान् ॥ 10.1 ॥
vaikuṇṭha vardhitabalo'tha bhavatprasādā dambhojayonirasṛjatkila jīvadehān | sthāsnūni bhūruhamayāni tathā tiraścāṃ jātiṃ manuṣyanivahānapi devabhedān || 10.1 ||
मिथ्याग्रहास्मिमतिरागविकोपभीति रज्ञानवृत्तिमिति पञ्चविधां स सृष्ट्वा । उद्दामतामसपदार्थविधानदून स्तेने त्वदीयचरणस्मरणं विशुद्ध्यै ॥ 10.2 ॥
mithyāgrahāsmimatirāgavikopabhīti rajñānavṛttimiti pañcavidhāṃ sa sṛṣṭvā | uddāmatāmasapadārthavidhānadūna stene tvadīyacaraṇasmaraṇaṃ viśuddhyai || 10.2 ||
तावत्ससर्ज मनसा सनकं सनन्दं भूयं सनातनमुनिं च सनत्कुमारम् । ते सृष्टिकर्मणि तु तेन नियुज्यमाना स्त्वत्पादभक्तिरसिका जगृहुर्न वाणीम् ॥ 10.3 ॥
tāvatsasarja manasā sanakaṃ sanandaṃ bhūyaṃ sanātanamuniṃ ca sanatkumāram | te sṛṣṭikarmaṇi tu tena niyujyamānā stvatpādabhaktirasikā jagṛhurna vāṇīm || 10.3 ||
तावत्प्रकोपमुदितं प्रतिरुन्धतोऽस्य भ्रूमध्यतोऽजनि मृडो भवदेकदेशः । नामानि मे कुरु पदानि च हा विरिञ्चे त्यादौ रुरोद किल तेन स रुद्रनामा ॥ 10.4 ॥
tāvatprakopamuditaṃ pratirundhato'sya bhrūmadhyato'jani mṛḍo bhavadekadeśaḥ | nāmāni me kuru padāni ca hā viriñce tyādau ruroda kila tena sa rudranāmā || 10.4 ||
एकादशाह्वयतया च विभिन्नरूपं रुद्रं विधाय दयिता वनिताश्च दत्त्वा । तावन्त्यदत्त च पदानि भवत्प्रणुन्नः प्राह प्रजाविरचनाय च सादरं तम् ॥ 10.5 ॥
ekādaśāhvayatayā ca vibhinnarūpaṃ rudraṃ vidhāya dayitā vanitāśca dattvā | tāvantyadatta ca padāni bhavatpraṇunnaḥ prāha prajāviracanāya ca sādaraṃ tam || 10.5 ||
रुद्राभिसृष्टभयदाकृतिरुद्रसंघ संपूर्यमाणाभुवनत्रयभीतचेताः । मा मा प्रजाः सृज तपश्चर मङ्गलाये त्याचष्ट तं कमलभूर्भवदीरितात्मा ॥ 10.6 ॥
rudrābhisṛṣṭabhayadākṛtirudrasaṃgha saṃpūryamāṇābhuvanatrayabhītacetāḥ | mā mā prajāḥ sṛja tapaścara maṅgalāye tyācaṣṭa taṃ kamalabhūrbhavadīritātmā || 10.6 ||
तस्याथ सर्गरसिकस्य मरीचिरत्रि स्तत्राङ्गिराः क्रतुमिनिः पुलहः पुलस्त्यः । अङ्गादजायत भृगुश्च वसिष्ठदक्षौ श्रीनारदश्च भगवन् भवदंघ्रिदासः ॥ 10.7 ॥
tasyātha sargarasikasya marīciratri statrāṅgirāḥ kratuminiḥ pulahaḥ pulastyaḥ | aṅgādajāyata bhṛguśca vasiṣṭhadakṣau śrīnāradaśca bhagavan bhavadaṃghridāsaḥ || 10.7 ||
धर्मादिकानभ्सृजन्नथ कर्दमं च वाणीं विधाय विधिरङ्गजसङ्कुलोऽभूत् । त्वद्बोधितैः सनकदक्षमुखैस्तनूजै रुद्बोधितश्च विरराम तमो विमुञ्चन् ॥ 10.8 ॥
dharmādikānabhsṛjannatha kardamaṃ ca vāṇīṃ vidhāya vidhiraṅgajasaṅkulo'bhūt | tvadbodhitaiḥ sanakadakṣamukhaistanūjai rudbodhitaśca virarāma tamo vimuñcan || 10.8 ||
वेदान्पुराणनिवहानपि सर्वविद्याः कुर्वन्निजाननगणाच्चतुराननोऽसौ । पुत्रेषु तेषु विनिधाय स सर्गवृद्धि मप्राप्नुवंस्तव पदाम्बुजमाश्रितोऽभूत् ॥ 10.9 ॥
vedānpurāṇanivahānapi sarvavidyāḥ kurvannijānanagaṇāccaturānano'sau | putreṣu teṣu vinidhāya sa sargavṛddhi maprāpnuvaṃstava padāmbujamāśrito'bhūt || 10.9 ||
जानन्नुपायमथ देहमजो विभज्य स्त्रीपुंसभावमभजन्मनुतद्वधूभ्याम् । ताभ्यां च मानुषकुलानि विवर्धयंस्त्वं गोविन्द मारुतपुरेश निरुन्धि रोगान् ॥ 10.10 ॥
jānannupāyamatha dehamajo vibhajya strīpuṃsabhāvamabhajanmanutadvadhūbhyām | tābhyāṃ ca mānuṣakulāni vivardhayaṃstvaṃ govinda mārutapureśa nirundhi rogān || 10.10 ||