शक्रेण संयति हतोऽपि बलिर्महात्माशुक्रेण जीविततनुः क्रतुवर्धितोष्मा । विक्रान्तिमान् भयनिलीनसुरां त्रिलोकींचक्रे वशे स तव चक्रमुखादभीतः ॥ 30.1 ॥
śakreṇa saṃyati hato'pi balirmahātmāśukreṇa jīvitatanuḥ kratuvardhitoṣmā | vikrāntimān bhayanilīnasurāṃ trilokīṃcakre vaśe sa tava cakramukhādabhītaḥ || 30.1 ||
पुत्रार्तिदर्शनवशाददितिर्विषण्णातं काश्यपं निजपतिं शरणं प्रपन्ना । त्वत्पूजनं तदुदितं हि पयोव्रताख्यंसा द्वादशाहमचरत्त्वयि भक्तिपूर्णा ॥ 30.2 ॥
putrārtidarśanavaśādaditirviṣaṇṇātaṃ kāśyapaṃ nijapatiṃ śaraṇaṃ prapannā | tvatpūjanaṃ taduditaṃ hi payovratākhyaṃsā dvādaśāhamacarattvayi bhaktipūrṇā || 30.2 ||
तस्यावधौ त्वयि निलीनमतेरमुष्याःश्यामश्चतुर्भुजवपुः स्वयमाविरासीः । नम्रां च तामिह भवत्तनयो भवेयंगोप्यं मदीक्षणमिति प्रलपन्नयासीः ॥ 30.3 ॥
tasyāvadhau tvayi nilīnamateramuṣyāḥśyāmaścaturbhujavapuḥ svayamāvirāsīḥ | namrāṃ ca tāmiha bhavattanayo bhaveyaṃgopyaṃ madīkṣaṇamiti pralapannayāsīḥ || 30.3 ||
त्वं काश्यपे तपसि सन्निदधत्तदानींप्राप्तोऽसि गर्भमदितेः प्रणुतो विधात्रा । प्रासूत च प्रकटवैष्णवदिव्यरूपंसा द्वादशीश्रवणपुण्यदिने भवन्तम् ॥ 30.4 ॥
tvaṃ kāśyape tapasi sannidadhattadānīṃprāpto'si garbhamaditeḥ praṇuto vidhātrā | prāsūta ca prakaṭavaiṣṇavadivyarūpaṃsā dvādaśīśravaṇapuṇyadine bhavantam || 30.4 ||
पुण्याश्रमं तमभिवर्षति पुष्पवर्षैर्हर्षाकुले सुरकुले कृततूर्यघोषे । बध्वाञ्जलिं जय जयेति तनुः पितृभ्यांत्वं तत्क्षणे पटुतमं वटुरूपमाधाः ॥ 30.5 ॥
puṇyāśramaṃ tamabhivarṣati puṣpavarṣairharṣākule surakule kṛtatūryaghoṣe | badhvāñjaliṃ jaya jayeti tanuḥ pitṛbhyāṃtvaṃ tatkṣaṇe paṭutamaṃ vaṭurūpamādhāḥ || 30.5 ||
तावत्प्रजापतिमुखैरुपनीय मौञ्जीदण्डाजिनाक्षवलयादिभिरर्च्यमानः । देदीप्यमानवपुरीश कृताग्निकार्यस्त्वं प्रास्थिथा बलिगृहं प्रकृताश्वमेधम् ॥ 30.6 ॥
tāvatprajāpatimukhairupanīya mauñjīdaṇḍājinākṣavalayādibhirarcyamānaḥ | dedīpyamānavapurīśa kṛtāgnikāryastvaṃ prāsthithā baligṛhaṃ prakṛtāśvamedham || 30.6 ||
गात्रेण भाविमहिमोचितगौरवं प्राग्व्यावृण्वतेव धरणीं चलयन्नयासीः । छत्रं परोष्मतिरणार्थमिवादधानोदण्डं च दानवजनेष्विवं सन्निधातुम् ॥ 30.7 ॥
gātreṇa bhāvimahimocitagauravaṃ prāgvyāvṛṇvateva dharaṇīṃ calayannayāsīḥ | chatraṃ paroṣmatiraṇārthamivādadhānodaṇḍaṃ ca dānavajaneṣvivaṃ sannidhātum || 30.7 ||
तां नर्मदित्तरतटे हयमेधशालामासेदुषि त्वयि रुचा तव रुद्धनेत्रैः । भास्वान्किमेष दहनो नु सनत्कुमारोयोगी नु कोऽयमिति शुक्रमुखैः शशङ्के ॥ 30.8 ॥
tāṃ narmadittarataṭe hayamedhaśālāmāseduṣi tvayi rucā tava ruddhanetraiḥ | bhāsvānkimeṣa dahano nu sanatkumāroyogī nu ko'yamiti śukramukhaiḥ śaśaṅke || 30.8 ||
आनीतमाशु भृगुभिर्महसाभिभूतैस्त्वां रम्यरूपमसुरः पुळकावृताङ्गः । भक्त्या समेत्य सुकृती परिषिच्य पादौतत्तोयमन्वधृत मूर्धति तीर्थतीर्थम् ॥ 30.9 ॥
ānītamāśu bhṛgubhirmahasābhibhūtaistvāṃ ramyarūpamasuraḥ puळkāvṛtāṅgaḥ | bhaktyā sametya sukṛtī pariṣicya pādautattoyamanvadhṛta mūrdhati tīrthatīrtham || 30.9 ||
प्रह्लादवंशजतया क्रतुभिर्द्विजेषुविश्वासतो नु तदिदं दितिजोऽपि लेभे । यत्ते पदाम्बु गिरिशस्य शिरोभिलाल्यंस त्वं विभो गुरुपुरालय पालयेथाः ॥ 30.10 ॥
prahlādavaṃśajatayā kratubhirdvijeṣuviśvāsato nu tadidaṃ ditijo'pi lebhe | yatte padāmbu giriśasya śirobhilālyaṃsa tvaṃ vibho gurupurālaya pālayethāḥ || 30.10 ||