इति त्वयि रसाकुलं रमितवल्लभे वल्लवाःकदापि पुनरम्बिकाकमितुरम्बिकाकानने । समेत्य भवता समं निशि निषेव्य दिव्योत्सवंसुखं सुषुवुरग्रसीद्व्रजपमुग्रनागस्तदा ॥ 70.1 ॥
iti tvayi rasākulaṃ ramitavallabhe vallavāḥkadāpi punarambikākamiturambikākānane | sametya bhavatā samaṃ niśi niṣevya divyotsavaṃsukhaṃ suṣuvuragrasīdvrajapamugranāgastadā || 70.1 ||
समुन्मुखमथोन्मुकैरभिहतेऽपि तस्मिन्बलादमुञ्चति भवत्पदे न्यपति पाहि पाहीति तैः । तदा खलु पदा भवान्समुपगम्य पस्पर्श तंबभौ स च निजां तनुं समुपसाद्य वैद्याधरीम् ॥ 70.2 ॥
samunmukhamathonmukairabhihate'pi tasminbalādamuñcati bhavatpade nyapati pāhi pāhīti taiḥ | tadā khalu padā bhavānsamupagamya pasparśa taṃbabhau sa ca nijāṃ tanuṃ samupasādya vaidyādharīm || 70.2 ||
सुदर्शनधर प्रभो ननु सुदर्शनाख्योऽस्म्यहंमुनीन्क्वचिदपाहसं त इह मां व्यधुर्वाहसम् । भवत्पदसमर्पणादमलतां गतोऽस्मीत्यसौस्तुवन्निजपदं ययौ व्रजपदं च गोपा मुदा ॥ 70.3 ॥
sudarśanadhara prabho nanu sudarśanākhyo'smyahaṃmunīnkvacidapāhasaṃ ta iha māṃ vyadhurvāhasam | bhavatpadasamarpaṇādamalatāṃ gato'smītyasaustuvannijapadaṃ yayau vrajapadaṃ ca gopā mudā || 70.3 ||
कदापि खलु सीरिणा विहरति त्वयि स्त्रीजनैर्जहार्धनदानुगः स किल शङ्खचूडोऽबलाः । अतिद्रुतमनुद्रुतस्तमथ मुक्तनारीजनंरुरोजिथ शिरोमणिं हलभृते च तस्याददाः ॥ 70.4 ॥
kadāpi khalu sīriṇā viharati tvayi strījanairjahārdhanadānugaḥ sa kila śaṅkhacūḍo'balāḥ | atidrutamanudrutastamatha muktanārījanaṃrurojitha śiromaṇiṃ halabhṛte ca tasyādadāḥ || 70.4 ||
दिनेषु च सुहृज्जनैः सह वनेषु लीलापरंमनोभवमनोहरं रसितवेणुनादामृतम् । भवन्तममरीदृशाममृतपारणादायिनंविचिन्त्य किमु नालपन् विरहतापिता गोपिकाः ॥ 70.5 ॥
dineṣu ca suhṛjjanaiḥ saha vaneṣu līlāparaṃmanobhavamanoharaṃ rasitaveṇunādāmṛtam | bhavantamamarīdṛśāmamṛtapāraṇādāyinaṃvicintya kimu nālapan virahatāpitā gopikāḥ || 70.5 ||
भोजराजभृतकस्त्वथ कश्चित्कष्टदुष्टपथदृष्टिररिष्टः । निष्ठुराकृतिरपष्ठुनिनादस्तिष्ठते स्म भवते वृषरूपी ॥ 70.6 ॥
bhojarājabhṛtakastvatha kaścitkaṣṭaduṣṭapathadṛṣṭirariṣṭaḥ | niṣṭhurākṛtirapaṣṭhuninādastiṣṭhate sma bhavate vṛṣarūpī || 70.6 ||
शाक्वरोऽथ जगतीधृतिहारी मूर्तिमेष बृहतीं प्रदधानः । पङ्क्तिमाशु परिघूर्ण्य पशूनां छन्दसां निधिमवाप भवन्तम् ॥ 70.7 ॥
śākvaro'tha jagatīdhṛtihārī mūrtimeṣa bṛhatīṃ pradadhānaḥ | paṅktimāśu parighūrṇya paśūnāṃ chandasāṃ nidhimavāpa bhavantam || 70.7 ||
तुङ्गशृङ्गमुखमाश्वभियन्तं ससंगृहय्य रभसादभियं तम् । भद्ररूपमपि दैत्यमभद्रं मर्दयन्नमदयः सुरलोकम् ॥ 70.8 ॥
tuṅgaśṛṅgamukhamāśvabhiyantaṃ sasaṃgṛhayya rabhasādabhiyaṃ tam | bhadrarūpamapi daityamabhadraṃ mardayannamadayaḥ suralokam || 70.8 ||
चित्रमद्य भगवन् वृषघातात्सुस्थिराजनि वृषस्थितिरुर्व्याम् । वर्धते च वृषचेतसि भूयान्मोद इत्यभिनुतोऽसि सुरस्त्वम् ॥ 70.9 ॥
citramadya bhagavan vṛṣaghātātsusthirājani vṛṣasthitirurvyām | vardhate ca vṛṣacetasi bhūyānmoda ityabhinuto'si surastvam || 70.9 ||
औक्षकाणि परिधावत दूरं वीक्ष्यतामयमिहोक्षविभेदी । इत्थमात्तहसितैः सह गोपैर्गेहगस्त्वमव वातपुरेश ॥ 70.10 ॥
aukṣakāṇi paridhāvata dūraṃ vīkṣyatāmayamihokṣavibhedī | itthamāttahasitaiḥ saha gopairgehagastvamava vātapureśa || 70.10 ||