प्रातः सन्त्रस्तभोजक्षितिपतिवचसा प्रस्तुते मल्लतूर्येसङ्घे राज्ञां च मञ्चानभिययुषि गते नन्दगोपेऽपि हर्म्यम् । कंसे सौधाधिरूढे त्वमपि सहबलः सानुगश्चारुवेषोरङ्गद्वारं गतोऽभूः कुपितकुवलयापीडनागावलीढम् ॥ 75.1 ॥
prātaḥ santrastabhojakṣitipativacasā prastute mallatūryesaṅghe rājñāṃ ca mañcānabhiyayuṣi gate nandagope'pi harmyam | kaṃse saudhādhirūḍhe tvamapi sahabalaḥ sānugaścāruveṣoraṅgadvāraṃ gato'bhūḥ kupitakuvalayāpīḍanāgāvalīḍham || 75.1 ||
पापिष्ठापेहि मार्गाद्द्रुतमिति वचसा निष्ठुरक्रुद्धबुद्धेरग्बष्ठस्य प्रणोदादधिकजवजुषा हस्तिना गृह्यमाणः । केलीमुक्तोऽथ गोपीकुचकलशचिरस्पर्धिनं कुम्भमस्यव्याहत्यालीयथास्त्वं चरणभुवि पुनर्निर्गतो वल्गुहासी ॥ 75.2 ॥
pāpiṣṭhāpehi mārgāddrutamiti vacasā niṣṭhurakruddhabuddheragbaṣṭhasya praṇodādadhikajavajuṣā hastinā gṛhyamāṇaḥ | kelīmukto'tha gopīkucakalaśaciraspardhinaṃ kumbhamasyavyāhatyālīyathāstvaṃ caraṇabhuvi punarnirgato valguhāsī || 75.2 ||
हस्तप्राप्योऽप्यगम्यो झटिति मुनिजनस्येव धावन्गजेन्द्रंक्रीडन्नापत्य भूमौ पुनरभिपततस्तस्य दन्तं सजीवम् । मूलादुन्मूल्य तन्मूलगमहितमहामौक्तिकान्यात्ममित्रेप्रादास्त्वं हारमेभिर्ललितविरचितं राधिकायै दिशेति ॥ 75.3 ॥
hastaprāpyo'pyagamyo jhaṭiti munijanasyeva dhāvangajendraṃkrīḍannāpatya bhūmau punarabhipatatastasya dantaṃ sajīvam | mūlādunmūlya tanmūlagamahitamahāmauktikānyātmamitreprādāstvaṃ hāramebhirlalitaviracitaṃ rādhikāyai diśeti || 75.3 ||
गृह्णानं दन्तमंसे युतमथ हलिना रङ्गमङ्गाविशन्तंत्वां मङ्गल्याङ्गभङ्गीरभसहृतमनोलोचना वीक्ष्य लोकाः । हंहो धन्यो नु नन्दो नहि नहि पशुपालाङ्गना नो यशोदानो नो धन्येक्षणाः स्मस्त्रिजगति वयमेवेति सर्वे शशंसुः ॥ 75.4 ॥
gṛhṇānaṃ dantamaṃse yutamatha halinā raṅgamaṅgāviśantaṃtvāṃ maṅgalyāṅgabhaṅgīrabhasahṛtamanolocanā vīkṣya lokāḥ | haṃho dhanyo nu nando nahi nahi paśupālāṅganā no yaśodāno no dhanyekṣaṇāḥ smastrijagati vayameveti sarve śaśaṃsuḥ || 75.4 ||
पूर्णं ब्रह्मैव साक्षान्निरवधिपरमानन्दसान्द्रप्रकाशंगोपेषु त्वं व्यलासीर्न खलु बहुजनैस्तावदावेदितोऽभूः । दृष्ट्वाथ त्वां तदेदंप्रथममुपगते पुण्यकाले जनौघाःपूर्णानन्दा विपापाः सरसमभिजगुस्त्वत्कृतानि स्मृतानि ॥ 75.5 ॥
pūrṇaṃ brahmaiva sākṣānniravadhiparamānandasāndraprakāśaṃgopeṣu tvaṃ vyalāsīrna khalu bahujanaistāvadāvedito'bhūḥ | dṛṣṭvātha tvāṃ tadedaṃprathamamupagate puṇyakāle janaughāḥpūrṇānandā vipāpāḥ sarasamabhijagustvatkṛtāni smṛtāni || 75.5 ||
चाणूरो मल्लवीरस्तदनु नृपगिरा मुष्टिको मुष्टिशालीत्वां रामं चाभिपेदे झटझटिति मिथो मुष्टिपातातिरूक्षम् । उत्पातापातनाकर्षणविविधरणान्यासतां तत्र चित्रंमृत्योः प्रागेव मल्लप्रभुरगमदयं भूरिशो बन्धमोक्षान् ॥ 75.6 ॥
cāṇūro mallavīrastadanu nṛpagirā muṣṭiko muṣṭiśālītvāṃ rāmaṃ cābhipede jhaṭajhaṭiti mitho muṣṭipātātirūkṣam | utpātāpātanākarṣaṇavividharaṇānyāsatāṃ tatra citraṃmṛtyoḥ prāgeva mallaprabhuragamadayaṃ bhūriśo bandhamokṣān || 75.6 ||
हा धिक्कष्टं कुमारौ सुललितवपुषौ मल्लवीरौ कठोरौन द्रक्ष्यामो व्रजामस्त्वरितमिति जने भाषमाणे तदानीम् । चाणूरं तं कराद्भ्रामणविगलदसुं पोथयामासिथोर्व्यांपिष्टोऽभून्मुष्टिकोऽपि द्रुतमथ हलिना नष्टशिष्टैर्दधावे ॥ 75.7 ॥
hā dhikkaṣṭaṃ kumārau sulalitavapuṣau mallavīrau kaṭhorauna drakṣyāmo vrajāmastvaritamiti jane bhāṣamāṇe tadānīm | cāṇūraṃ taṃ karādbhrāmaṇavigaladasuṃ pothayāmāsithorvyāṃpiṣṭo'bhūnmuṣṭiko'pi drutamatha halinā naṣṭaśiṣṭairdadhāve || 75.7 ||
कंसस्संवार्यं तूर्यं खलमतिरविदन्कार्यमार्यान् पितॄंस्तानाहन्तुं व्याप्तमूर्तेस्तव च समशिषद्दूरमुत्सारणाय । रुष्टो दुष्टोक्तिभिस्त्वं गरुड इव गिरिं मञ्cअमञ्cअन्नुदञ्cअत्खङ्गव्यावद्गदुस्संग्रहमपि च हठात्प्राग्रहीरौग्रसेनिम् ॥ 75.8 ॥
kaṃsassaṃvāryaṃ tūryaṃ khalamatiravidankāryamāryān pitṝṃstānāhantuṃ vyāptamūrtestava ca samaśiṣaddūramutsāraṇāya | ruṣṭo duṣṭoktibhistvaṃ garuḍa iva giriṃ mañcamañcannudañcatkhaṅgavyāvadgadussaṃgrahamapi ca haṭhātprāgrahīraugrasenim || 75.8 ||
सद्यो निष्पिष्टसन्धिं भुवि नरपतिमापात्य तस्योपरिष्टात्त्वय्यापात्ये तदैव त्वदुपरि पतिता नाकिनां पुष्पवृष्टिः । किं किं ब्रूमस्तदानीं सततमपि भिया त्वद्गतात्मा स भेजेसायुज्यं त्वद्वधोत्था परम परमियं वासना कालनेमेः ॥ 75.9 ॥
sadyo niṣpiṣṭasandhiṃ bhuvi narapatimāpātya tasyopariṣṭāttvayyāpātye tadaiva tvadupari patitā nākināṃ puṣpavṛṣṭiḥ | kiṃ kiṃ brūmastadānīṃ satatamapi bhiyā tvadgatātmā sa bhejesāyujyaṃ tvadvadhotthā parama paramiyaṃ vāsanā kālanemeḥ || 75.9 ||
तद्भ्रातॄनष्ट पिष्ट्वा द्रुतमथ पितरौ सन्नमन्नुग्रसेनंकृत्वा राजानमुच्चैर्यदुकुलमखिलं मोदयन्कामदानैः । भक्तानामुत्तमम्ञ्चोद्धवममरगुरोराप्तनीतिं सखायंलब्ध्वा तुष्टो नगर्यां पवनपुरपते रुन्धि मे सर्वरोगान् ॥ 75.10 ॥
tadbhrātṝnaṣṭa piṣṭvā drutamatha pitarau sannamannugrasenaṃkṛtvā rājānamuccairyadukulamakhilaṃ modayankāmadānaiḥ | bhaktānāmuttamamñcoddhavamamaragurorāptanītiṃ sakhāyaṃlabdhvā tuṣṭo nagaryāṃ pavanapurapate rundhi me sarvarogān || 75.10 ||