सत्राजितस्त्वमथ लुब्धवदर्कलब्धंदिव्यं स्यमन्तकमणिं भगवन्नयाचीः । तत्कारणं बहुविधं मम भाति नूनंतस्यात्मजां त्वयि रतां छलतो विवोढुम् ॥ 80.1 ॥
satrājitastvamatha lubdhavadarkalabdhaṃdivyaṃ syamantakamaṇiṃ bhagavannayācīḥ | tatkāraṇaṃ bahuvidhaṃ mama bhāti nūnaṃtasyātmajāṃ tvayi ratāṃ chalato vivoḍhum || 80.1 ||
अदत्तं तं तुभ्यं मणिवरमनेनाल्पमनसाप्रसेनस्तद्()भ्राता गलभुवि वहन्प्राप मृगयाम् । अहन्नेनं सिंहो मणिमहसि मांसभ्रमवशात्कपीन्द्रस्तं हत्वा मणिमपि च बालाय ददिवान् ॥ 80.2 ॥
adattaṃ taṃ tubhyaṃ maṇivaramanenālpamanasāprasenastad()bhrātā galabhuvi vahanprāpa mṛgayām | ahannenaṃ siṃho maṇimahasi māṃsabhramavaśātkapīndrastaṃ hatvā maṇimapi ca bālāya dadivān || 80.2 ||
शशंसुः सत्राजिद्गिरमनु जनास्त्वां मणिहरंजनानां पीयूषं भवति गुणिनां दोषकणिका । ततः सर्वज्ञोऽपि स्वजनसहितो मार्गणपरःप्रसेनं तं दृष्ट्वा हरिमपि गतोऽभूः कपिगुहाम् ॥ 80.3 ॥
śaśaṃsuḥ satrājidgiramanu janāstvāṃ maṇiharaṃjanānāṃ pīyūṣaṃ bhavati guṇināṃ doṣakaṇikā | tataḥ sarvajño'pi svajanasahito mārgaṇaparaḥprasenaṃ taṃ dṛṣṭvā harimapi gato'bhūḥ kapiguhām || 80.3 ||
भवन्तमवितर्कयन्नतिवयाः स्वयं जाम्बवान्मुकुन्दशरणं हि मां क इह रोद्धुमित्यालपन् । विभो रघुपते हरे जय जयेत्यलं मुष्टिभिश्चिरं तव समर्चनं व्यधित भक्तचूडामणिः ॥ 80.4 ॥
bhavantamavitarkayannativayāḥ svayaṃ jāmbavānmukundaśaraṇaṃ hi māṃ ka iha roddhumityālapan | vibho raghupate hare jaya jayetyalaṃ muṣṭibhiściraṃ tava samarcanaṃ vyadhita bhaktacūḍāmaṇiḥ || 80.4 ||
बुद्ध्वाथ तेन दत्तां नवरमणीं वरमणीं च परिगृह्णन् । अनुगृह्णन्नमुमागाः सपदि च सत्राजिते मणिं प्रादाः ॥ 80.5 ॥
buddhvātha tena dattāṃ navaramaṇīṃ varamaṇīṃ ca parigṛhṇan | anugṛhṇannamumāgāḥ sapadi ca satrājite maṇiṃ prādāḥ || 80.5 ||
तदनु स खलु व्रीडालोलो विलोलविलोचनांदुहितरमहो धीमान्भामां गिरैव परार्पिताम् । अदित मणिना तुभ्यं लभ्यं समेत्य भवानपिप्रमुदितमनास्तस्यैवादान्मणीं गहनाशयः ॥ 80.6 ॥
tadanu sa khalu vrīḍālolo vilolavilocanāṃduhitaramaho dhīmānbhāmāṃ giraiva parārpitām | adita maṇinā tubhyaṃ labhyaṃ sametya bhavānapipramuditamanāstasyaivādānmaṇīṃ gahanāśayaḥ || 80.6 ||
व्रीलाकुलां रमयति त्वयि सत्यभामांकौन्तेयदाहकथयाथ कुरून्प्रयाते । ही गान्दिनेयकृतवर्मगिरा निपात्यसत्राजितं शतधनुर्मणिमाजहार ॥ 80.7 ॥
vrīlākulāṃ ramayati tvayi satyabhāmāṃkaunteyadāhakathayātha kurūnprayāte | hī gāndineyakṛtavarmagirā nipātyasatrājitaṃ śatadhanurmaṇimājahāra || 80.7 ||
शोकात्कुरूनुपगतामवलोक्य कान्तांहत्वा द्रुतं शतधुनं समहर्षयस्ताम् । रत्ने सशङ्क इव मैथिलगेहमेत्यरामो गदां समशिशिक्षत धार्तराष्ट्रम् ॥ 80.8 ॥
śokātkurūnupagatāmavalokya kāntāṃhatvā drutaṃ śatadhunaṃ samaharṣayastām | ratne saśaṅka iva maithilagehametyarāmo gadāṃ samaśiśikṣata dhārtarāṣṭram || 80.8 ||
अक्रूर एष भगवन् भवदिच्छयैवसत्राजितः कुचरितस्य युयोज हिंसाम् । अक्रूरतो मणिमनाहृतवान्पुनस्त्वंतस्यैव भूतिमुपधातुमिति ब्रुवन्ति ॥ 80.9 ॥
akrūra eṣa bhagavan bhavadicchayaivasatrājitaḥ kucaritasya yuyoja hiṃsām | akrūrato maṇimanāhṛtavānpunastvaṃtasyaiva bhūtimupadhātumiti bruvanti || 80.9 ||
भक्तस्त्वयि स्थिरतरः स हि गान्दिनेयस्तस्यैव कापथमतिः कथमीश जाता । विज्ञानवान्प्रशमवानहमित्युदीर्णंगर्वं ध्रुवं शमयितुं भवता कृतैव ॥ 80.10 ॥
bhaktastvayi sthirataraḥ sa hi gāndineyastasyaiva kāpathamatiḥ kathamīśa jātā | vijñānavānpraśamavānahamityudīrṇaṃgarvaṃ dhruvaṃ śamayituṃ bhavatā kṛtaiva || 80.10 ||
यातं भयेन कृतवर्मयुतं पुनस्तमाहूय तद्विनिहितं च मणिं प्रकाश्य । तत्रैव सुव्रतधरे विनिधाय तुष्यन्भामाकुचान्तरशयः पवनेश पायाः ॥ 80.11 ॥
yātaṃ bhayena kṛtavarmayutaṃ punastamāhūya tadvinihitaṃ ca maṇiṃ prakāśya | tatraiva suvratadhare vinidhāya tuṣyanbhāmākucāntaraśayaḥ pavaneśa pāyāḥ || 80.11 ||