श्रीमद्वाल्मीकियरामायणे अरण्यकाण्डे पञ्चपञ्चाशः सर्गः ॥३-५५॥
śrīmadvālmīkiyarāmāyaṇe araṇyakāṇḍe pañcapañcāśaḥ sargaḥ || 3-55 ||
संदिश्य राक्षसान् घोरान् रावणोऽष्टौ महाबलान् । आत्मानं बुद्धिवैक्लव्यात् कृत्कृत्यममन्यत॥ १॥
saṃdiśya rākṣasān ghorān rāvaṇo'ṣṭau mahābalān | ātmānaṃ buddhivaiklavyāt kṛtkṛtyamamanyata || 1 ||
स चिन्तयानो वैदेहीं कामबाणैः प्रपीडितः । प्रविवेश गृहं रम्यं सीतां द्रष्टुमभित्वरन्॥ २॥
sa cintayāno vaidehīṃ kāmabāṇaiḥ prapīḍitaḥ | praviveśa gṛhaṃ ramyaṃ sītāṃ draṣṭumabhitvaran || 2 ||
स प्रविश्य तु तद्वेश्म रावणो राक्षसाधिपः । अपश्यद् राक्षसीमध्ये सीतां दुःखपरायणाम्॥ ३॥
sa praviśya tu tadveśma rāvaṇo rākṣasādhipaḥ | apaśyad rākṣasīmadhye sītāṃ duḥkhaparāyaṇām || 3 ||
अश्रुपूर्णमुखीं दीनां शोकभारावपीडिताम् । वायुवेगैरिवाक्रान्तां मज्जन्तीं नावमर्णवे॥ ४॥
aśrupūrṇamukhīṃ dīnāṃ śokabhārāvapīḍitām | vāyuvegairivākrāntāṃ majjantīṃ nāvamarṇave || 4 ||
मृगयूथपरिभ्रष्टां मृगीं श्वभिरिवावृताम् । अधोगतमुखीं सीतां तामभ्येत्य निशाचरः॥ ५॥
mṛgayūthaparibhraṣṭāṃ mṛgīṃ śvabhirivāvṛtām | adhogatamukhīṃ sītāṃ tāmabhyetya niśācaraḥ || 5 ||
तां तु शोकवशाद् दीनामवशां राक्षसाधिपः । सबलाद् दर्शयामास गृहं देवगृहोपमम्॥ ६॥
tāṃ tu śokavaśād dīnāmavaśāṃ rākṣasādhipaḥ | sabalād darśayāmāsa gṛhaṃ devagṛhopamam || 6 ||
हर्म्यप्रासादसम्बाधं स्त्रीसहस्रनिषेवितम् । नानापक्षिगणैर्जुष्टं नानारत्नसमन्वितम्॥ ७॥
harmyaprāsādasambādhaṃ strīsahasraniṣevitam | nānāpakṣigaṇairjuṣṭaṃ nānāratnasamanvitam || 7 ||
दान्तकैस्तापनीयैश्च स्फाटिकै राजतैस्तथा । वज्रवैदूर्यचित्रैश्च स्तम्भैर्दृष्टिमनोरमैः॥ ८॥
dāntakaistāpanīyaiśca sphāṭikai rājataistathā | vajravaidūryacitraiśca stambhairdṛṣṭimanoramaiḥ || 8 ||
दिव्यदुन्दुभिनिर्घोषं तप्तकाञ्चनभूषणम् । सोपानं काञ्चनं चित्रमारुरोह तया सह॥ ९॥
divyadundubhinirghoṣaṃ taptakāñcanabhūṣaṇam | sopānaṃ kāñcanaṃ citramāruroha tayā saha || 9 ||
दान्तका राजताश्चैव गवाक्षाः प्रियदर्शनाः । हेमजालावृताश्चासंस्तत्र प्रासादपङ्क्तयः॥ १०॥
dāntakā rājatāścaiva gavākṣāḥ priyadarśanāḥ | hemajālāvṛtāścāsaṃstatra prāsādapaṅktayaḥ || 10 ||
सुधामणिविचित्राणि भूमिभागानि सर्वशः । दशग्रीवः स्वभवने प्रादर्शयत मैथिलीम्॥ ११॥
sudhāmaṇivicitrāṇi bhūmibhāgāni sarvaśaḥ | daśagrīvaḥ svabhavane prādarśayata maithilīm || 11 ||
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च नानापुष्पसमावृताः । रावणो दर्शयामास सीतां शोकपरायणाम्॥ १२॥
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca nānāpuṣpasamāvṛtāḥ | rāvaṇo darśayāmāsa sītāṃ śokaparāyaṇām || 12 ||
दर्शयित्वा तु वैदेहीं कृत्स्नं तद्भवनोत्तमम् । उवाच वाक्यं पापात्मा सीतां लोभितुमिच्छया॥ १३॥
darśayitvā tu vaidehīṃ kṛtsnaṃ tadbhavanottamam | uvāca vākyaṃ pāpātmā sītāṃ lobhitumicchayā || 13 ||
दश राक्षसकोट्यश्च द्वाविंशतिरथापराः । वर्जयित्वा जरावृद्धान् बालांश्च रजनीचरान्॥ १४॥
daśa rākṣasakoṭyaśca dvāviṃśatirathāparāḥ | varjayitvā jarāvṛddhān bālāṃśca rajanīcarān || 14 ||
तेषां प्रभुरहं सीते सर्वेषां भीमकर्मणाम् । सहस्रमेकमेकस्य मम कार्यपुरःसरम्॥ १५॥
teṣāṃ prabhurahaṃ sīte sarveṣāṃ bhīmakarmaṇām | sahasramekamekasya mama kāryapuraḥsaram || 15 ||
यदिदं राज्यतन्त्रं मे त्वयि सर्वं प्रतिष्ठितम् । जीवितं च विशालाक्षि त्वं मे प्राणैर्गरीयसी॥ १६॥
yadidaṃ rājyatantraṃ me tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam | jīvitaṃ ca viśālākṣi tvaṃ me prāṇairgarīyasī || 16 ||
बह्वीनामुत्तमस्त्रीणां मम योऽसौ परिग्रहः । तासां त्वमीश्वरी सीते मम भार्या भव प्रिये॥ १७॥
bahvīnāmuttamastrīṇāṃ mama yo'sau parigrahaḥ | tāsāṃ tvamīśvarī sīte mama bhāryā bhava priye || 17 ||
साधु किं तेऽन्यथाबुद्ध्या रोचयस्व वचो मम । भजस्व माभितप्तस्य प्रसादं कर्तुमर्हसि॥ १८॥
sādhu kiṃ te'nyathābuddhyā rocayasva vaco mama | bhajasva mābhitaptasya prasādaṃ kartumarhasi || 18 ||
परिक्षिप्ता समुद्रेण लङ्केयं शतयोजना । नेयं धर्षयितुं शक्या सेन्द्रैरपि सुरासुरैः॥ १९॥
parikṣiptā samudreṇa laṅkeyaṃ śatayojanā | neyaṃ dharṣayituṃ śakyā sendrairapi surāsuraiḥ || 19 ||
न देवेषु न यक्षेषु न गन्धर्वेषु नर्षिषु । अहं पश्यामि लोकेषु यो मे वीर्यसमो भवेत्॥ २०॥
na deveṣu na yakṣeṣu na gandharveṣu narṣiṣu | ahaṃ paśyāmi lokeṣu yo me vīryasamo bhavet || 20 ||
राज्यभ्रष्टेन दीनेन तापसेन पदातिना । किं करिष्यसि रामेण मानुषेणाल्पतेजसा॥ २१॥
rājyabhraṣṭena dīnena tāpasena padātinā | kiṃ kariṣyasi rāmeṇa mānuṣeṇālpatejasā || 21 ||
भजस्व सीते मामेव भर्ताहं सदृशस्तव । यौवनं त्वध्रुवं भीरु रमस्वेह मया सह॥ २२॥
bhajasva sīte māmeva bhartāhaṃ sadṛśastava | yauvanaṃ tvadhruvaṃ bhīru ramasveha mayā saha || 22 ||
दर्शने मा कृथा बुद्धिं राघवस्य वरानने । कास्य शक्तिरिहागन्तुमपि सीते मनोरथैः॥ २३॥
darśane mā kṛthā buddhiṃ rāghavasya varānane | kāsya śaktirihāgantumapi sīte manorathaiḥ || 23 ||
न शक्यो वायुराकाशे पाशैर्बद्धुं महाजवः । दीप्यमानस्य वाप्यग्नेर्ग्रहीतुं विमलाः शिखाः॥ २४॥
na śakyo vāyurākāśe pāśairbada्dhuṃ mahājavaḥ | dīpyamānasya vāpyagnergrahītuṃ vimalāḥ śikhāḥ || 24 ||
त्रयाणामपि लोकानां न तं पश्यामि शोभने । विक्रमेण नयेद् यस्त्वां मद्बाहुपरिपालिताम्॥ २५॥
trayāṇāmapi lokānāṃ na taṃ paśyāmi śobhane | vikrameṇa nayed yastvāṃ mada्bāhuparipālitām || 25 ||
लङ्कायाः सुमहद्राज्यमिदं त्वमनुपालय । त्वत्प्रेष्या मद्विधाश्चैव देवाश्चापि चराचरम्॥ २६॥
laṅkāyāḥ sumahadrājyamidaṃ tvamanupālaya | tvatpreṣyā madvidhāścaiva devāścāpi carācaram || 26 ||
अभिषेकजलक्लिन्ना तुष्टा च रमयस्व च । दुष्कृतं यत्पुरा कर्म वनवासेन तद्गतम्॥ २७॥
abhiṣekajalaklinnā tuṣṭā ca ramayasva ca | duṣkṛtaṃ yatpurā karma vanavāsena tadgatam || 27 ||
यच्च ते सुकृतं कर्म तस्येह फलमाप्नुहि । इह सर्वाणि माल्यानि दिव्यगन्धानि मैथिलि॥ २८॥
yacca te sukṛtaṃ karma tasyeha phalamāpnuhi | iha sarvāṇi mālyāni divyagandhāni maithili || 28 ||
भूषणानि च मुख्यानि तानि सेव मया सह । पुष्पकं नाम सुश्रोणि भ्रातुर्वैश्रवणस्य मे॥ २९॥
bhūṣaṇāni ca mukhyāni tāni seva mayā saha | puṣpakaṃ nāma suśroṇi bhrāturvaiśravaṇasya me || 29 ||
विमानं सूर्यसंकाशं तरसा निर्जितं रणे । विशालं रमणीयं च तद्विमानं मनोजवम्॥ ३०॥
vimānaṃ sūryasaṃkāśaṃ tarasā nirjitaṃ raṇe | viśālaṃ ramaṇīyaṃ ca tadvimānaṃ manojavam || 30 ||
तत्र सीते मया सार्धं विहरस्व यथासुखम् । वदनं पद्मसंकाशं विमलं चारुदर्शनम्॥ ३१॥
tatra sīte mayā sārdhaṃ viharasva yathāsukham | vadanaṃ padmasaṃkāśaṃ vimalaṃ cārudarśanam || 31 ||
शोकार्तं तु वरारोहे न भ्राजति वरानने । एवं वदति तस्मिन् सा वस्त्रान्तेन वराङ्गना॥ ३२॥
śokārtaṃ tu varārohe na bhrājati varānane | evaṃ vadati tasmin sā vastrāntena varāṅganā || 32 ||
पिधायेन्दुनिभं सीता मन्दमश्रूण्यवर्तयत् । ध्यायन्तीं तामिवास्वस्थां सीतां चिन्ताहतप्रभाम्॥ ३३॥
pidhāyendunibhaṃ sītā mandamaśrūṇyavartayat | dhyāyantīṃ tāmivāsvasthāṃ sītāṃ cintāhataprabhām || 33 ||
उवाच वचनं वीरो रावणो रजनीचरः । अलं व्रीडेन वैदेहि धर्मलोपकृतेन ते॥ ३४॥
uvāca vacanaṃ vīro rāvaṇo rajanīcaraḥ | alaṃ vrīḍena vaidehi dharmalopakṛtena te || 34 ||
आर्षोऽयं देवि निष्पन्दो यस्त्वामभिभविष्यति । एतौ पादौ मया स्निग्धौ शिरोभिः परिपीडितौ॥ ३५॥
ārṣo'yaṃ devi niṣpando yastvāmabhibhaviṣyati | etau pādau mayā snigdhau śirobhiḥ paripīḍitau || 35 ||
प्रसादं कुरु मे क्षिप्रं वश्यो दासोऽहमस्मि ते । इमाः शून्या मया वाचः शुष्यमाणेन भाषिताः॥ ३६॥
prasādaṃ kuru me kṣipraṃ vaśyo dāso'hamasmi te | imāḥ śūnyā mayā vācaḥ śuṣyamāṇena bhāṣitāḥ || 36 ||
न चापि रावणः कांचिन्मूर्ध्ना स्त्रीं प्रणमेत ह । एवमुक्त्वा दशग्रीवो मैथिलीं जनकात्मजाम् । कृतान्तवशमापन्नो ममेयमिति मन्यते॥ ३७॥
na cāpi rāvaṇaḥ kāṃcinmūrdhnā strīṃ praṇameta ha | evamuktvā daśagrīvo maithilīṃ janakātmajām | kṛtāntavaśamāpanno mameyamiti manyate || 37 ||
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीये आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चपञ्चाशः सर्गः ॥३-५५॥
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīye ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcapañcāśaḥ sargaḥ || 3-55 ||