श्रीमद्वाल्मीकियरामायणे बालकाण्डे सप्तमः सर्गः ॥१-७॥
śrīmadvālmīkiyarāmāyaṇe bālakāṇḍe saptamaḥ sargaḥ ||1-7||
तस्यामात्या गुणैरासन्विक्ष्वाकोः सुमहात्मनः । मन्त्रज्ञाश्चेङ्गितज्ञाश्च नित्यं प्रियहिते रताः ॥१-७-१॥
tasyāmātyā guṇairāsanvikṣvākoḥ sumahātmanaḥ |mantrajñāśceṅgitajñāśca nityaṃ priyahite ratāḥ ||1-7-1||
अष्टौ बभूवुर्वीरस्य तस्यामात्या यशस्विनः । शुचयश्चानुरक्ताश्च राजकृत्येषु नित्यशः ॥१-७-२॥
aṣṭau babhūvurvīrasya tasyāmātyā yaśasvinaḥ |śucayaścānuraktāśca rājakṛtyeṣu nityaśaḥ ||1-7-2||
धृष्टिर्जयन्तो विजयः सुराष्ट्रो राष्ट्र्वर्धनः । अकोपो धर्मपालश्च सुमन्त्रश्चाष्टमोऽर्थवित् ॥१-७-३॥
dhṛṣṭirjayanto vijayaḥ surāṣṭro rāṣṭrvardhanaḥ |akopo dharmapālaśca sumantraścāṣṭamo'rthavit ||1-7-3||
ऋत्विजौ द्वावभिमतौ तस्यास्तामृषिसत्तमौ । वसिष्ठो वामदेवश्च मन्त्रिणश्च तथापरे ॥१-७-४॥
ṛtvijau dvāvabhimatau tasyāstāmṛṣisattamau |vasiṣṭho vāmadevaśca mantriṇaśca tathāpare ||1-7-4||
सुयज्ञोऽप्यथ जाबालिः काश्यपोऽप्यथ गौतमः । मार्कण्डेयस्तु दीर्घायुस्तथा कात्यायनो द्विजः ॥१-७-५॥
suyajño'pyatha jābāliḥ kāśyapo'pyatha gautamaḥ |mārkaṇḍeyastu dīrghāyustathā kātyāyano dvijaḥ ||1-7-5||
एतैर्ब्रह्मर्षिभिर्नित्यमृत्विजस्तस्य पौर्वकाः । विद्याविनीता ह्रीमन्तः कुशला नियतेन्द्रियाः ॥१-७-६॥
etairbrahmarṣibhirnityamṛtvijastasya paurvakāḥ |vidyāvinītā hrīmantaḥ kuśalā niyatendriyāḥ ||1-7-6||
श्रीमन्तश्च महात्मानः शास्त्रज्ञा दृढविक्रमाः । कीर्तिमन्तः प्रणिहिता यथावचनकारिणः ॥१-७-७॥
śrīmantaśca mahātmānaḥ śāstrajñā dṛḍhavikramāḥ |kīrtimantaḥ praṇihitā yathāvacanakāriṇaḥ ||1-7-7||
तेजःक्षमायशःप्राप्ताः स्मितपूर्वाभिभाषिणः । क्रोधात् कामार्थहेतोर्वा न ब्रूयुरनृतं वचः ॥१-७-८॥
tejaḥkṣamāyaśaḥprāptāḥ smitapūrvābhibhāṣiṇaḥ |krodhāt kāmārthahetorvā na brūyuranṛtaṃ vacaḥ ||1-7-8||
तेषामविदितं किंचित् स्वेषु नास्ति परेषु वा । क्रियमाणं कृतं वापि चारेणापि चिकीर्षितम् ॥१-७-९॥
teṣāmaviditaṃ kiṃcit sveṣu nāsti pareṣu vā |kriyamāṇaṃ kṛtaṃ vāpi cāreṇāpi cikīrṣitam ||1-7-9||
कुशला व्यवहारेषु सौहृदेषु परीक्षिताः । प्राप्तकालं यथा दण्डं धारयेयुः सुतेष्वपि ॥१-७-१०॥
kuśalā vyavahāreṣu sauhṛdeṣu parīkṣitāḥ |prāptakālaṃ yathā daṇḍaṃ dhārayeyuḥ suteṣvapi ||1-7-10||
कोशसंग्रहणे युक्ता बलस्य च परिग्रहे । अहितं चापि पुरुषं न हिंस्युरविदूषकम् ॥१-७-११॥
kośasaṃgrahaṇe yuktā balasya ca parigrahe |ahitaṃ cāpi puruṣaṃ na hiṃsyuravidūṣakam ||1-7-11||
वीराश्च नियतोत्साहा राजशास्त्रमनुष्ठिताः। शुचीनां रक्षितारश्च नित्यं विषयवासिनाम् ॥१-७-१२॥
vīrāśca niyatotsāhā rājaśāstramanuṣṭhitāḥ|śucīnāṃ rakṣitāraśca nityaṃ viṣayavāsinām ||1-7-12||
ब्रह्मक्षत्रमहिंसन्तस्ते कोशं समपूरयन् । सुतीक्ष्णदण्डाः सम्प्रेक्ष्य पुरुषस्य बलाबलम् ॥१-७-१३॥
brahmakṣatramahiṃsantaste kośaṃ samapūrayan |sutīkṣṇadaṇḍāḥ samprekṣya puruṣasya balābalam ||1-7-13||
शुचीनामेकबुद्धीनां सर्वेषां सम्प्रजानताम् । नासीत्पुरे वा राष्ट्रे वा मृषावादी नरः क्वचित् ॥१-७-१४॥
śucīnāmekabuddhīnāṃ sarveṣāṃ samprajānatām |nāsītpure vā rāṣṭre vā mṛṣāvādī naraḥ kvacit ||1-7-14||
क्वचिन्न दुष्टस्तत्रासीत् परदाररतिर्नरः । प्रशान्तं सर्वमेवासीद् राष्ट्रं पुरवरं च तत् ॥१-७-१५॥
kvacinna duṣṭastatrāsīt paradāraratirnaraḥ |praśāntaṃ sarvamevāsīd rāṣṭraṃ puravaraṃ ca tat ||1-7-15||
सुवाससः सुवेशाश्च ते च सर्वे शुचिव्रताः । हितार्थाश्च नरेन्द्रस्य जाग्रतो नयचक्षुषा ॥१-७-१६॥
suvāsasaḥ suveśāśca te ca sarve śucivratāḥ |hitārthāśca narendrasya jāgrato nayacakṣuṣā ||1-7-16||
गुरोर्गुणगृहीताश्च प्रख्याताश्च पराक्रमैः । विदेशेष्वपि विज्ञाताः सर्वतो बुद्धिनिश्चयाः ॥१-७-१७॥
gurorguṇagṛhītāśca prakhyātāśca parākramaiḥ |videśeṣvapi vijñātāḥ sarvato buddhiniścayāḥ ||1-7-17||
अभितो गुणवन्तश्च न चासन् गुणवर्जिताः । सन्धिविग्रहतत्वज्ञाः प्रकृत्या सम्पदान्विताः ॥१-७-१८॥
abhito guṇavantaśca na cāsan guṇavarjitāḥ |sandhivigrahatatvajñāḥ prakṛtyā sampadānvitāḥ ||1-7-18||
मंत्रसंवरणे शक्ताः शक्ताः सूक्ष्मासु बुद्धिषु । नीतिशास्त्रविशेषज्ञाः सततं प्रियवादिनः ॥१-७-१९॥
maṃtrasaṃvaraṇe śaktāḥ śaktāḥ sūkṣmāsu buddhiṣu |nītiśāstraviśeṣajñāḥ satataṃ priyavādinaḥ ||1-7-19||
ईदृशैस्तैरमात्यैश्च राजा दशरथोऽनघः । उपपन्नो गुणोपेतैरन्वशासद् वसुन्धराम् ॥१-७-२०॥
īdṛśaistairamātyaiśca rājā daśaratho'naghaḥ |upapanno guṇopetairanvaśāsad vasundharām ||1-7-20||
अवेक्ष्यमाणश्चारेण प्रजा धर्मेण रक्षयन् । प्रजानां पालनं कुर्वन्नधर्मं परिवर्जयन् ॥१-७-२१॥
avekṣyamāṇaścāreṇa prajā dharmeṇa rakṣayan |prajānāṃ pālanaṃ kurvannadharmaṃ parivarjayan ||1-7-21||
विश्रुतस्त्रिषु लोकेषु वदान्यः सत्यसंगरः । स तत्र पुरुषव्याघ्रः शशास पृथिवीमिमाम् ॥१-७-२२॥
viśrutastriṣu lokeṣu vadānyaḥ satyasaṃgaraḥ |sa tatra puruṣavyāghraḥ śaśāsa pṛthivīmimām ||1-7-22||
नाध्यगच्छद्विशिष्टं वा तुल्यं वा शत्रुमात्मनः । मित्रवान्नतसामन्तः प्रतापहतकण्टकः । स शशास जगद् राजा दिवि देवपतिर्यथा ॥१-७-२३॥
nādhyagacchadviśiṣṭaṃ vā tulyaṃ vā śatrumātmanaḥ |mitravānnatasāmantaḥ pratāpahatakaṇṭakaḥ |sa śaśāsa jagad rājā divi devapatiryathā ||1-7-23||
तैर्मन्त्रिभिर्मन्त्रहितै निविष्टै- र्वृतोऽनुरक्तैः कुशलैः समर्थैः । स पार्थिवो दीप्तिमवाप युक्त- स्तेजोमयैर्गोभिरिवोदितोऽर्कः ॥१-७-२४॥
tairmantribhirmantrahitai niviṣṭai- rvṛto'nuraktaiḥ kuśalaiḥ samarthaiḥ |sa pārthivo dīptimavāpa yukta- stejomayairgobhirivodito'rkaḥ ||1-7-24||
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीये आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तमः सर्गः ॥१-७॥
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīye ādikāvye bālakāṇḍe saptamaḥ sargaḥ ||1-7||