| |
|

This overlay will guide you through the buttons:

सिद्ध-प्रयोगादूर्ध्वं शङ्का-रूप-कर्म-अभिग्रहः ॥ ०४.६.०१ ॥
siddha-prayogādūrdhvaṃ śaṅkā-rūpa-karma-abhigrahaḥ .. 04.6.01 ..
क्षीण-दाय-कुटुम्बम् । अल्प-निर्वेशं । विपरीत-देश-जाति-गोत्र-नाम-कर्म-अपदेशं । प्रच्छन्न-वृत्ति-कर्माणं । ॥ ०४.६.०२अ ॥
kṣīṇa-dāya-kuṭumbam . alpa-nirveśaṃ . viparīta-deśa-jāti-gotra-nāma-karma-apadeśaṃ . pracchanna-vṛtti-karmāṇaṃ . .. 04.6.02a ..
मांस-सुरा-भक्ष्य-भोजन-गन्ध-माल्य-वस्त्र-विभूषणेषु प्रसक्तम् । अतिव्यय-कर्तारं । पुंश्चली-द्यूत-शौण्डिकेषु प्रसक्तम् । ॥ ०४.६.०२ब ॥
māṃsa-surā-bhakṣya-bhojana-gandha-mālya-vastra-vibhūṣaṇeṣu prasaktam . ativyaya-kartāraṃ . puṃścalī-dyūta-śauṇḍikeṣu prasaktam . .. 04.6.02ba ..
अभीक्ष्ण-प्रवासिनम् । अविज्ञात-स्थान-गमनम् । एकान्त-अरण्य-निष्कुट-विकाल-चारिणं । प्रच्छन्ने स-आमिषे वा देशे बहु-मन्त्र-संनिपातं । ॥ ०४.६.०२क ॥
abhīkṣṇa-pravāsinam . avijñāta-sthāna-gamanam . ekānta-araṇya-niṣkuṭa-vikāla-cāriṇaṃ . pracchanne sa-āmiṣe vā deśe bahu-mantra-saṃnipātaṃ . .. 04.6.02ka ..
सद्यः-क्षत-व्रणानां गूढ-प्रतीकार-कारयितारम् । अन्तर्-गृह-नित्यम् । अभ्यधिगन्तारं । कान्ता-परं । ॥ ०४.६.०२ड ॥
sadyaḥ-kṣata-vraṇānāṃ gūḍha-pratīkāra-kārayitāram . antar-gṛha-nityam . abhyadhigantāraṃ . kāntā-paraṃ . .. 04.6.02ḍa ..
पर-परिग्रहाणां पर-स्त्री-द्रव्य-वेश्मनां अभीक्ष्ण-प्रष्टारं । कुत्सित-कर्म-शास्त्र-उपकरण-संसर्गं । ॥ ०४.६.०२ए ॥
para-parigrahāṇāṃ para-strī-dravya-veśmanāṃ abhīkṣṇa-praṣṭāraṃ . kutsita-karma-śāstra-upakaraṇa-saṃsargaṃ . .. 04.6.02e ..
विरात्रे छन्न-कुड्यच्-छाया-संचारिणं । विरूप-द्रव्याणां अदेश-काल-विक्रेतारं । जात-वैरशयं । हीन-कर्म-जातिं । ॥ ०४.६.०२फ़् ॥
virātre channa-kuḍyac-chāyā-saṃcāriṇaṃ . virūpa-dravyāṇāṃ adeśa-kāla-vikretāraṃ . jāta-vairaśayaṃ . hīna-karma-jātiṃ . .. 04.6.02f ..
विगूहमान-रूपं । लिङ्गेनऽलिङ्गिनं । लिङ्गिनं वा भिन्न-आचारं । पूर्व-कृत-अपदानं । स्व-कर्मभिरपदिष्टं । ॥ ०४.६.०२ग् ॥
vigūhamāna-rūpaṃ . liṅgena'liṅginaṃ . liṅginaṃ vā bhinna-ācāraṃ . pūrva-kṛta-apadānaṃ . sva-karmabhirapadiṣṭaṃ . .. 04.6.02g ..
नागरिक-महा-मात्र-दर्शने गुहमानं अपसरन्तं अनुच्छ्वास-उपवेशिनं आविग्नं शुष्क-भिन्न-स्वर-मुख-वर्णं । ॥ ०४.६.०२ह् ॥
nāgarika-mahā-mātra-darśane guhamānaṃ apasarantaṃ anucchvāsa-upaveśinaṃ āvignaṃ śuṣka-bhinna-svara-mukha-varṇaṃ . .. 04.6.02h ..
शस्त्र-हस्त-मनुष्य-सम्पात-त्रासिनं । हिंस्र-स्तेन-निधि-निक्षेप-अपहार-पर-प्रयोग-गूढ-आजीविनां अन्यतमं शङ्केत इति शङ्का-अभिग्रहः ॥ ०४.६.०२इ ॥
śastra-hasta-manuṣya-sampāta-trāsinaṃ . hiṃsra-stena-nidhi-nikṣepa-apahāra-para-prayoga-gūḍha-ājīvināṃ anyatamaṃ śaṅketa iti śaṅkā-abhigrahaḥ .. 04.6.02i ..
रूप-अभिग्रहस्तु नष्ट-अपहृतं अविद्यमानं तज्-जात-व्यवहारिषु निवेदयेत् ॥ ०४.६.०३ ॥
rūpa-abhigrahastu naṣṭa-apahṛtaṃ avidyamānaṃ taj-jāta-vyavahāriṣu nivedayet .. 04.6.03 ..
तच्चेन्निवेदितं आसाद्य प्रच्छादयेयुः साचिव्य-कर-दोषं आप्नुयुः ॥ ०४.६.०४ ॥
taccenniveditaṃ āsādya pracchādayeyuḥ sācivya-kara-doṣaṃ āpnuyuḥ .. 04.6.04 ..
अजानन्तोअस्य द्रव्यस्यातिसर्गेण मुच्येरन् ॥ ०४.६.०५ ॥
ajānantoasya dravyasyātisargeṇa mucyeran .. 04.6.05 ..
न चानिवेद्य संस्था-अध्यक्षस्य पुराण-भाण्डानां आधानं विक्रयं वा कुर्युः ॥ ०४.६.०६ ॥
na cānivedya saṃsthā-adhyakṣasya purāṇa-bhāṇḍānāṃ ādhānaṃ vikrayaṃ vā kuryuḥ .. 04.6.06 ..
तच्चेन्निवेदितं आसाद्येत । रूप-अभिगृहीतं आगमं पृच्छेत्"कुतस्ते लब्धम्" इति ॥ ०४.६.०७ ॥
taccenniveditaṃ āsādyeta . rūpa-abhigṛhītaṃ āgamaṃ pṛcchet"kutaste labdham" iti .. 04.6.07 ..
स चेत्ब्रूयात्"दायाद्यादवाप्तम् । अमुष्माल्लब्धं क्रीतं कारितं आधि-प्रच्छन्नम् । अयं अस्य देशः कालश्चौपसम्प्राप्तेः । अयं अस्यार्घः प्रमाणं लक्षणं मूल्यं च" इति । तस्यऽगम-समाधौ मुच्येत ॥ ०४.६.०८ ॥
sa cetbrūyāt"dāyādyādavāptam . amuṣmāllabdhaṃ krītaṃ kāritaṃ ādhi-pracchannam . ayaṃ asya deśaḥ kālaścaupasamprāpteḥ . ayaṃ asyārghaḥ pramāṇaṃ lakṣaṇaṃ mūlyaṃ ca" iti . tasya'gama-samādhau mucyeta .. 04.6.08 ..
नाष्टिकश्चेत्तदेव प्रतिसंदध्यात् । यस्या पूर्वो दीर्घश्च परिभोगः शुचिर्वा देशस्तस्य द्रव्यं इति विद्यात् ॥ ०४.६.०९ ॥
nāṣṭikaścettadeva pratisaṃdadhyāt . yasyā pūrvo dīrghaśca paribhogaḥ śucirvā deśastasya dravyaṃ iti vidyāt .. 04.6.09 ..
चतुष्पद-द्विपदानां अपि हि रूप-लिङ्ग-सामान्यं भवति । किं अङ्ग पुनरेक-योनि-द्रव्य-कर्तृ-प्रसूतानां कुप्य-आभरण-भाण्डानां इति ॥ ०४.६.१० ॥
catuṣpada-dvipadānāṃ api hi rūpa-liṅga-sāmānyaṃ bhavati . kiṃ aṅga punareka-yoni-dravya-kartṛ-prasūtānāṃ kupya-ābharaṇa-bhāṇḍānāṃ iti .. 04.6.10 ..
स चेद्ब्रूयात्"याचितकं अवक्रीतकं आहितकं निक्षेपं उपनिधिं वैयावृत्य-कर्म वाअमुष्य" इति । तस्यापसार-प्रतिसंधानेन मुच्येत ॥ ०४.६.११ ॥
sa cedbrūyāt"yācitakaṃ avakrītakaṃ āhitakaṃ nikṣepaṃ upanidhiṃ vaiyāvṛtya-karma vāamuṣya" iti . tasyāpasāra-pratisaṃdhānena mucyeta .. 04.6.11 ..
नएवम् इत्यपसारो वा ब्रूयात् । रूप-अभिगृहीतः परस्य दान-कारणं आत्मनः प्रतिग्रह-कारणं उपलिङ्गनं वा दायक-दापक-निबन्धक-प्रतिग्राहक-उपद्रष्टृभिरुपश्रोतृभिर्वा प्रतिसमानयेत् ॥ ०४.६.१२ ॥
naevam ityapasāro vā brūyāt . rūpa-abhigṛhītaḥ parasya dāna-kāraṇaṃ ātmanaḥ pratigraha-kāraṇaṃ upaliṅganaṃ vā dāyaka-dāpaka-nibandhaka-pratigrāhaka-upadraṣṭṛbhirupaśrotṛbhirvā pratisamānayet .. 04.6.12 ..
उज्झित-प्रनष्ट-निष्पतित-उपलब्धस्य देश-काल-लाभ-उपलिङ्गनेन शुद्धिः ॥ ०४.६.१३ ॥
ujjhita-pranaṣṭa-niṣpatita-upalabdhasya deśa-kāla-lābha-upaliṅganena śuddhiḥ .. 04.6.13 ..
अशुद्धस्तच्च तावच्च दण्डं दद्यात् ॥ ०४.६.१४ ॥
aśuddhastacca tāvacca daṇḍaṃ dadyāt .. 04.6.14 ..
अन्यथा स्तेय-दण्डं भजेत इति रूप-अभिग्रहः । ॥ ०४.६.१५ ॥
anyathā steya-daṇḍaṃ bhajeta iti rūpa-abhigrahaḥ . .. 04.6.15 ..
कर्म-अभिग्रहस्तु मुषित-वेश्मनः प्रवेश-निष्कसनं अद्वारेण । द्वारस्य संधिना बीजेन वा वेधम् । उत्तम-अगारस्य जाल-वात-अयन-नीप्र-वेधम् । आरोहण-अवतरणे च कुड्यस्य वेधम् । उपखननं वा गूढ-द्रव्य-निक्षेपण-ग्रहण-उपायम् । उपदेश-उपलभ्यं अभ्यन्तरच्-छेद-उत्कर-परिमर्द-उपकरणं अभ्यन्तर-कृतं विद्यात् ॥ ०४.६.१६ ॥
karma-abhigrahastu muṣita-veśmanaḥ praveśa-niṣkasanaṃ advāreṇa . dvārasya saṃdhinā bījena vā vedham . uttama-agārasya jāla-vāta-ayana-nīpra-vedham . ārohaṇa-avataraṇe ca kuḍyasya vedham . upakhananaṃ vā gūḍha-dravya-nikṣepaṇa-grahaṇa-upāyam . upadeśa-upalabhyaṃ abhyantarac-cheda-utkara-parimarda-upakaraṇaṃ abhyantara-kṛtaṃ vidyāt .. 04.6.16 ..
विपर्यये बाह्य-कृतम् । उभयत उभय-कृतं ॥ ०४.६.१७ ॥
viparyaye bāhya-kṛtam . ubhayata ubhaya-kṛtaṃ .. 04.6.17 ..
अभ्यन्तर-कृते पुरुषं आसन्नं व्यसनिनं क्रूर-सहायं तस्कर-उपकरण-संसर्गं । स्त्रियं वा दरिद्र-कुलां अन्य-प्रसक्तां वा । ॥ ०४.६.१८अ ॥
abhyantara-kṛte puruṣaṃ āsannaṃ vyasaninaṃ krūra-sahāyaṃ taskara-upakaraṇa-saṃsargaṃ . striyaṃ vā daridra-kulāṃ anya-prasaktāṃ vā . .. 04.6.18a ..
परिचारक-जनं वा तद्-विध-आचारम् । अतिस्वप्नं । निद्रा-क्लान्तम् । आविग्नं- शुष्क-भिन्न-स्वर-मुख-वर्णम् । अनवस्थितम् । ॥ ०४.६.१८ब ॥
paricāraka-janaṃ vā tad-vidha-ācāram . atisvapnaṃ . nidrā-klāntam . āvignaṃ- śuṣka-bhinna-svara-mukha-varṇam . anavasthitam . .. 04.6.18ba ..
अतिप्रलापिनम् । उच्च-आरोहण-संरब्ध-गात्रं । विलून-निघृष्ट-भिन्न-पाटित-शरीर-वस्त्रं । जात-किण-संरब्ध-हस्त-पादं । ॥ ०४.६.१८क ॥
atipralāpinam . ucca-ārohaṇa-saṃrabdha-gātraṃ . vilūna-nighṛṣṭa-bhinna-pāṭita-śarīra-vastraṃ . jāta-kiṇa-saṃrabdha-hasta-pādaṃ . .. 04.6.18ka ..
पांसु-पूर्ण-केश-नखं विलून-भुग्न-केश-नखं वा । सम्यक्-स्नात-अनुलिप्तं तैल-प्रमृष्ट-गात्रं सद्यो-दौत-हस्त-पादं वा । ॥ ०४.६.१८ड ॥
pāṃsu-pūrṇa-keśa-nakhaṃ vilūna-bhugna-keśa-nakhaṃ vā . samyak-snāta-anuliptaṃ taila-pramṛṣṭa-gātraṃ sadyo-dauta-hasta-pādaṃ vā . .. 04.6.18ḍa ..
पांसु-पिच्छिलेषु तुल्य-पाद-पद-निक्षेपं । प्रवेश-निष्कसनयोर्वा तुल्य-माल्य-मद्य-गन्ध-वस्त्रच्-छेद-विलेपन-स्वेदं परीक्षेत ॥ ०४.६.१८ए ॥
pāṃsu-picchileṣu tulya-pāda-pada-nikṣepaṃ . praveśa-niṣkasanayorvā tulya-mālya-madya-gandha-vastrac-cheda-vilepana-svedaṃ parīkṣeta .. 04.6.18e ..
चोरं पारदारिकं वा विद्यात् ॥ ०४.६.१९ ॥
coraṃ pāradārikaṃ vā vidyāt .. 04.6.19 ..
सगोप-स्थानिको बाह्यं प्रदेष्टा चोर-मार्गणं । ॥ ०४.६.२०अ ब ॥
sagopa-sthāniko bāhyaṃ pradeṣṭā cora-mārgaṇaṃ . .. 04.6.20a ba ..
कुर्यान्नागरिकश्चान्तर्-दुर्गे निर्दिष्ट-हेतुभिः ॥ ०४.६.२०च्द् ॥
kuryānnāgarikaścāntar-durge nirdiṣṭa-hetubhiḥ .. 04.6.20cd ..

Add to Playlist

Practice Later

No Playlist Found

Create a Verse Post


namo namaḥ!

भाषा चुने (Choose Language)

namo namaḥ!

Sign Up to practice more than 60 Vedic Scriptures and 100 of chants, one verse at a time.

Login to track your learning and teaching progress.


Sign In