| |
|

This overlay will guide you through the buttons:

व्यास उवाच ।।
शुक्रे निगीर्णे रुद्रेण किमकार्षुश्च दानवाः ॥ अंधकेशा महावीरा वद तत्त्वं महामुने ॥ १ ॥
śukre nigīrṇe rudreṇa kimakārṣuśca dānavāḥ .. aṃdhakeśā mahāvīrā vada tattvaṃ mahāmune .. 1 ..
सनत्कुमार उवाच ।।
काव्ये निगीर्णे गिरिजेश्वरेण दैत्या जयाशारहिता बभूवुः ॥ हस्तैर्विमुक्ता इव वारणेन्द्राः शृंगैर्विहीना इव गोवृषाश्च ॥ २॥
kāvye nigīrṇe girijeśvareṇa daityā jayāśārahitā babhūvuḥ .. hastairvimuktā iva vāraṇendrāḥ śṛṃgairvihīnā iva govṛṣāśca .. 2..
शिरो विहीना इव देवसंघा द्विजा यथा चाध्ययनेन हीनाः ॥ निरुद्यमास्सत्त्वगणा यथा वै यथोद्यमा भाग्यविवर्जिताश्च ॥ ३ ॥
śiro vihīnā iva devasaṃghā dvijā yathā cādhyayanena hīnāḥ .. nirudyamāssattvagaṇā yathā vai yathodyamā bhāgyavivarjitāśca .. 3 ..
पत्या विहीनाश्च यथैव योषा यथा विपक्षाः खलु मार्गणौघाः ॥ आयूंषि हीनानि यथैव पुण्यैर्व्रतैर्विहीनानि यथा श्रुतानि ॥ ४॥
patyā vihīnāśca yathaiva yoṣā yathā vipakṣāḥ khalu mārgaṇaughāḥ .. āyūṃṣi hīnāni yathaiva puṇyairvratairvihīnāni yathā śrutāni .. 4..
विना यथा वैभवशक्तिमेकां भवंति हीनास्स्वफलैः क्रियौघाः ॥ यथा विशूराः खलु क्षत्रियाश्च सत्यं विना धर्मगणो यथैव ॥ ९ ॥
vinā yathā vaibhavaśaktimekāṃ bhavaṃti hīnāssvaphalaiḥ kriyaughāḥ .. yathā viśūrāḥ khalu kṣatriyāśca satyaṃ vinā dharmagaṇo yathaiva .. 9 ..
नन्दिना चा हृते शुक्रे गिलिते च विषादिना ॥ विषादमगमन्दैत्या यतमानरणोत्सवाः ॥ ६ ॥
nandinā cā hṛte śukre gilite ca viṣādinā .. viṣādamagamandaityā yatamānaraṇotsavāḥ .. 6 ..
तान् वीक्ष्य विगतोत्साहानंधकः प्रत्यभाषत ॥ दैत्यांस्तुहुंडाहुंडदीन्महाधीरपराक्रमः ॥ ७ ॥
tān vīkṣya vigatotsāhānaṃdhakaḥ pratyabhāṣata .. daityāṃstuhuṃḍāhuṃḍadīnmahādhīraparākramaḥ .. 7 ..
अंधक उवाच ।।
कविं विक्रम्य नयता नन्दिना वंचिता वयम् ॥ तनूर्विना कृताः प्राणास्सर्वेषामद्य नो ननु ॥ ८ ॥
kaviṃ vikramya nayatā nandinā vaṃcitā vayam .. tanūrvinā kṛtāḥ prāṇāssarveṣāmadya no nanu .. 8 ..
धैर्यं वीर्यं गतिः कीर्तिस्सत्त्वं तेजः पराक्रमः ॥ युगपन्नो हृतं सर्वमेकस्मिन् भार्गवे हृते ॥ ९ ॥
dhairyaṃ vīryaṃ gatiḥ kīrtissattvaṃ tejaḥ parākramaḥ .. yugapanno hṛtaṃ sarvamekasmin bhārgave hṛte .. 9 ..
धिगस्मान् कुलपूज्यो यैरेकोपि कुलसत्तमः॥ गुरुस्सर्वसमर्थश्च त्राता त्रातो न चापदि॥ 2.5.48.१०॥
dhigasmān kulapūjyo yairekopi kulasattamaḥ.. gurussarvasamarthaśca trātā trāto na cāpadi.. 2.5.48.10..
तद्यूयमविलंब्येह युध्यध्वमरिभिस्सह॥ वीरैस्तैः प्रमथैवीराः स्मृत्वा गुरुपदांबुजम् ॥ १ १॥
tadyūyamavilaṃbyeha yudhyadhvamaribhissaha.. vīraistaiḥ pramathaivīrāḥ smṛtvā gurupadāṃbujam .. 1 1..
गुरोः काव्यस्य सुखदौ स्मृत्वा चरणपंकजौ ॥ सूदयिष्याम्यहं सर्वान् प्रमथान् सह नन्दिना ॥ १२॥
guroḥ kāvyasya sukhadau smṛtvā caraṇapaṃkajau .. sūdayiṣyāmyahaṃ sarvān pramathān saha nandinā .. 12..
अद्यैतान् विवशान् हत्वा सहदेवैस्सवासवैः ॥ भार्गवं मोचयिष्यामि जीवं योगीव कर्मतः ॥ १३ ॥
adyaitān vivaśān hatvā sahadevaissavāsavaiḥ .. bhārgavaṃ mocayiṣyāmi jīvaṃ yogīva karmataḥ .. 13 ..
स चापि योगी योगेन यदि नाम स्वयं प्रभुः ॥ शरीरात्तस्य निर्गच्छेदस्माकं शेषपालिता ॥ १४॥
sa cāpi yogī yogena yadi nāma svayaṃ prabhuḥ .. śarīrāttasya nirgacchedasmākaṃ śeṣapālitā .. 14..
सनत्कुमार उवाच ।।
इत्यन्धकवचः श्रुत्वा दानवा मेघनिस्स्वनाः ॥ प्रमथान् निर्दयाः प्राहुर्मर्तव्ये कृतनिश्चयाः ॥ १५॥
ityandhakavacaḥ śrutvā dānavā meghanissvanāḥ .. pramathān nirdayāḥ prāhurmartavye kṛtaniścayāḥ .. 15..
सत्यायुषि न नो जातु शक्तास्स्युः प्रमथा बलात् ॥ असत्यायुपि किं गत्वा त्यक्त्वा स्वामिनमाहवे ॥ १६॥
satyāyuṣi na no jātu śaktāssyuḥ pramathā balāt .. asatyāyupi kiṃ gatvā tyaktvā svāminamāhave .. 16..
ये स्वामिनं विहायातो बहुमानधना जनाः ॥ यांति ते यांति नियतमंधतामिस्रमालयम् ॥ १७ ॥
ye svāminaṃ vihāyāto bahumānadhanā janāḥ .. yāṃti te yāṃti niyatamaṃdhatāmisramālayam .. 17 ..
अयशस्तमसा ख्यातिं मलिनीकृत्य भूरिशः ॥ इहामुत्रापि सुखिनो न स्युर्भग्ना रणाजिरे ॥ १८ ॥
ayaśastamasā khyātiṃ malinīkṛtya bhūriśaḥ .. ihāmutrāpi sukhino na syurbhagnā raṇājire .. 18 ..
किं दानै किं तपोभिश्च किं तीर्थपरिमज्जनैः ॥ धारातीर्थे यदि स्नानं पुनर्भवमलापहे ॥ १९॥
kiṃ dānai kiṃ tapobhiśca kiṃ tīrthaparimajjanaiḥ .. dhārātīrthe yadi snānaṃ punarbhavamalāpahe .. 19..
संप्रथार्येति तद्वाक्यं दैत्यास्ते दनुजास्तथा ॥ ममंथुः प्रमथानाजौ रणभेरीं निनाद्य च ॥ 2.5.48.२० ॥
saṃprathāryeti tadvākyaṃ daityāste danujāstathā .. mamaṃthuḥ pramathānājau raṇabherīṃ ninādya ca .. 2.5.48.20 ..
तत्र बाणासिवज्रौघैः कठिनैश्च शिलामयैः ॥ भुशुण्डिभिंदिपालैश्च शक्ति भल्लपरश्वधैः ॥ २१॥
tatra bāṇāsivajraughaiḥ kaṭhinaiśca śilāmayaiḥ .. bhuśuṇḍibhiṃdipālaiśca śakti bhallaparaśvadhaiḥ .. 21..
खट्वांगैः पट्टिशैश्शूलैर्लकुटैर्मुसलैरलम् ॥ परस्परमभिघ्नंतः प्रचक्रुः कदनं महत्॥ २२॥
khaṭvāṃgaiḥ paṭṭiśaiśśūlairlakuṭairmusalairalam .. parasparamabhighnaṃtaḥ pracakruḥ kadanaṃ mahat.. 22..
कार्मुकाणां विकृष्टानां पततां च पतत्त्रिणाम् ॥ भिंदिपालभुशुंडीनां क्ष्वेडितानां रवोऽभवत् ॥ २३॥
kārmukāṇāṃ vikṛṣṭānāṃ patatāṃ ca patattriṇām .. bhiṃdipālabhuśuṃḍīnāṃ kṣveḍitānāṃ ravo'bhavat .. 23..
रणतूर्य्यनिनादैश्च गजानां बहुबृंहितैः ॥ हेषारवैर्हयानां च महान्कोलाहलोऽभवत् ॥ २४॥
raṇatūryyaninādaiśca gajānāṃ bahubṛṃhitaiḥ .. heṣāravairhayānāṃ ca mahānkolāhalo'bhavat .. 24..
अस्तिस्वनैरवापूरि द्यावाभूम्योर्यदंतरम् ॥ अभीरूणां च भीरूणां महारोमोद्गमोऽभवत् ॥ २५॥
astisvanairavāpūri dyāvābhūmyoryadaṃtaram .. abhīrūṇāṃ ca bhīrūṇāṃ mahāromodgamo'bhavat .. 25..
गजवाजिमहारावस्फुटशब्दग्रहाणि च ॥ भग्नध्वजपताकानि क्षीणप्रहरणानि च ॥ २६॥
gajavājimahārāvasphuṭaśabdagrahāṇi ca .. bhagnadhvajapatākāni kṣīṇapraharaṇāni ca .. 26..
रुधिरोद्गारचित्राणि व्यश्वहस्तिरथानि च ॥ पिपासितानि सैन्यानि मुमूर्च्छुरुभयत्र वै ॥ २७॥
rudhirodgāracitrāṇi vyaśvahastirathāni ca .. pipāsitāni sainyāni mumūrcchurubhayatra vai .. 27..
अथ ते प्रमथा वीरा नंदिप्रभृतयस्तदा ॥ बलेन जघ्नुरसुरान्सर्वान्प्रापुर्जयं मुने ॥ २८॥
atha te pramathā vīrā naṃdiprabhṛtayastadā .. balena jaghnurasurānsarvānprāpurjayaṃ mune .. 28..
दृष्ट्वा सैन्यं च प्रमथेर्भज्यमानमितस्ततः ॥ दुद्राव रथमास्थाय स्वयमेवांधको गणान् ॥ २९ ॥
dṛṣṭvā sainyaṃ ca pramatherbhajyamānamitastataḥ .. dudrāva rathamāsthāya svayamevāṃdhako gaṇān .. 29 ..
शरावारप्रयुक्तैस्तैर्वज्रपातैर्नगा इव ॥ प्रमथा नेशिरे चास्त्रैर्निस्तोया इव तोयदाः ॥ 2.5.48.३०॥
śarāvāraprayuktaistairvajrapātairnagā iva .. pramathā neśire cāstrairnistoyā iva toyadāḥ .. 2.5.48.30..
यांतमायांतमालोक्य दूरस्थं निकटस्थितम् ॥ प्रत्येकं रोमसंख्याभिर्विव्याधेषुभिरन्धकः ॥ ३१॥
yāṃtamāyāṃtamālokya dūrasthaṃ nikaṭasthitam .. pratyekaṃ romasaṃkhyābhirvivyādheṣubhirandhakaḥ .. 31..
दृष्ट्वा सैन्यं भज्यमानमंधकेन बलीयसा ॥ स्कंदो विनायको नंदी सोमनंद्यादयः परे ॥ ३२॥
dṛṣṭvā sainyaṃ bhajyamānamaṃdhakena balīyasā .. skaṃdo vināyako naṃdī somanaṃdyādayaḥ pare .. 32..
प्रमथा प्रबला वीराश्शंकरस्य गणा निजाः ॥ चुक्रुधुस्समरं चक्रुर्विचित्रं च महाबलाः ॥ ३३ ॥
pramathā prabalā vīrāśśaṃkarasya gaṇā nijāḥ .. cukrudhussamaraṃ cakrurvicitraṃ ca mahābalāḥ .. 33 ..
विनायकेन स्कंदेन नंदिना सोमनंदिना ॥ वीरेण नैगमेयेन वैशाखेन बलीयसा॥ ३४॥
vināyakena skaṃdena naṃdinā somanaṃdinā .. vīreṇa naigameyena vaiśākhena balīyasā.. 34..
इत्याद्यैस्तु गणैरुग्रैरंधकोप्यधकीकृतः॥ त्रिशूलशक्तिबाणौघधारासंपातपातिभिः ॥ ३५ ॥
ityādyaistu gaṇairugrairaṃdhakopyadhakīkṛtaḥ.. triśūlaśaktibāṇaughadhārāsaṃpātapātibhiḥ .. 35 ..
ततः कोलाहलो जातः प्रमथासुरसैन्ययोः॥ तेन शब्देन महता शुक्रश्शंभूदरे स्थ्ग्तिः॥ ३६॥
tataḥ kolāhalo jātaḥ pramathāsurasainyayoḥ.. tena śabdena mahatā śukraśśaṃbhūdare sthgtiḥ.. 36..
छिद्रान्वेषी भ्रमन्सोथ विनिकेतो यथानिलः॥ सप्तलोकान्सपातालान्रुद्रदेहे व्यलोकयत् ॥ ३७ ॥
chidrānveṣī bhramansotha viniketo yathānilaḥ.. saptalokānsapātālānrudradehe vyalokayat .. 37 ..
ब्रह्मनारायणेन्द्राणां सादित्याप्सरसां तथा ॥ भुवनानि विचित्राणि युद्धं च प्रमथासुरम् ॥ ३८॥
brahmanārāyaṇendrāṇāṃ sādityāpsarasāṃ tathā .. bhuvanāni vicitrāṇi yuddhaṃ ca pramathāsuram .. 38..
स वर्षाणां शतं कुक्षौ भवस्य परितो भ्रमन् ॥ न तस्य ददृशे रन्ध्रं शुचे रंध्रं खलो यथा ॥ ३९ ॥
sa varṣāṇāṃ śataṃ kukṣau bhavasya parito bhraman .. na tasya dadṛśe randhraṃ śuce raṃdhraṃ khalo yathā .. 39 ..
शांभवेनाथ योगेन शुक्ररूपेण भार्गवः ॥ इमं मंत्रवरं जप्त्वा शंभोर्जठरपंजरात् ॥ 2.5.48.४० ॥
śāṃbhavenātha yogena śukrarūpeṇa bhārgavaḥ .. imaṃ maṃtravaraṃ japtvā śaṃbhorjaṭharapaṃjarāt .. 2.5.48.40 ..
निष्क्रांतं लिंगमार्गेण प्रणनाम ततश्शिवम् ॥ गौर्य्या गृहीतः पुत्रार्थं तदविघ्नेश्वरीकृतः ॥ ४१ ॥
niṣkrāṃtaṃ liṃgamārgeṇa praṇanāma tataśśivam .. gauryyā gṛhītaḥ putrārthaṃ tadavighneśvarīkṛtaḥ .. 41 ..
अथ काव्यं विनिष्क्रातं शुक्रमार्गेण भार्गवम् ॥ दृष्ट्वोवाच महेशानो विहस्य करुणानिधिः ॥ ४२ ॥
atha kāvyaṃ viniṣkrātaṃ śukramārgeṇa bhārgavam .. dṛṣṭvovāca maheśāno vihasya karuṇānidhiḥ .. 42 ..
महेश्वर उवाच ।।
शुक्रवन्निस्सृतो यस्माल्लिंगान्मे भृगुनन्दन ॥ कर्मणा तेन शुक्लत्वं मम पुत्रोसि गम्यताम् ॥ ४३ ॥
śukravannissṛto yasmālliṃgānme bhṛgunandana .. karmaṇā tena śuklatvaṃ mama putrosi gamyatām .. 43 ..
सनत्कुमार उवाच ।।
इत्येवमुक्तो देवेन शुक्रोर्कसदृशद्युतिः ॥ प्रणनाम शिवं भूयस्तुष्टाव विहितांजलिः ॥ ४४ ॥
ityevamukto devena śukrorkasadṛśadyutiḥ .. praṇanāma śivaṃ bhūyastuṣṭāva vihitāṃjaliḥ .. 44 ..
शुक्र उवाच ।।
अनंतपादस्त्वमनंतमूर्तिरनंतमूर्द्धांतकरश्शिवश्च ॥ अनंतबाहुः कथमीदृशं त्वां स्तोष्ये ह नुत्यं प्रणिपत्य मूर्ध्ना ॥ ४५ ॥
anaṃtapādastvamanaṃtamūrtiranaṃtamūrddhāṃtakaraśśivaśca .. anaṃtabāhuḥ kathamīdṛśaṃ tvāṃ stoṣye ha nutyaṃ praṇipatya mūrdhnā .. 45 ..
त्वमष्टमूर्तिस्त्वमनंतमूर्तिस्त्वमिष्टदस्सर्वसुरासुराणाम् ॥ अनिष्टदृष्टश्च विमर्दकश्च स्तोष्ये ह नुत्यं कथमीदृशं त्वाम् ॥ ४६ ॥
tvamaṣṭamūrtistvamanaṃtamūrtistvamiṣṭadassarvasurāsurāṇām .. aniṣṭadṛṣṭaśca vimardakaśca stoṣye ha nutyaṃ kathamīdṛśaṃ tvām .. 46 ..
सनत्कुमार उवाच ।।
इति स्तुत्वा शिवं शुक्रः पुनर्नत्वा शिवाज्ञया ॥ विवेश दानवानीकं मेघमालां यथा शशी ॥ ४७ ॥
iti stutvā śivaṃ śukraḥ punarnatvā śivājñayā .. viveśa dānavānīkaṃ meghamālāṃ yathā śaśī .. 47 ..
निगीर्णनमिति प्रोक्तं शंकरेण कवे रणे ॥ शृणु मंत्रं च तं जप्तो यश्शंभोः कविनोदरे ॥ ४८ ॥
nigīrṇanamiti proktaṃ śaṃkareṇa kave raṇe .. śṛṇu maṃtraṃ ca taṃ japto yaśśaṃbhoḥ kavinodare .. 48 ..
इति श्रीशिवमहापुराणे द्वितीयायां रुद्र संहितायां पञ्चमे युद्धखंडे शुक्रनिगीर्णनं नामाष्टचत्वारिंशोऽध्यायः ॥ ४८॥
iti śrīśivamahāpurāṇe dvitīyāyāṃ rudra saṃhitāyāṃ pañcame yuddhakhaṃḍe śukranigīrṇanaṃ nāmāṣṭacatvāriṃśo'dhyāyaḥ .. 48..

Add to Playlist

Practice Later

No Playlist Found

Create a Verse Post


namo namaḥ!

भाषा चुने (Choose Language)

namo namaḥ!

Sign Up to practice more than 60 Vedic Scriptures and 100 of chants, one verse at a time.

Login to track your learning and teaching progress.


Sign In