सूत उवाच॥
तत्र स्कंदसरो नाम सरस्सागरसन्निभम् ॥ अमृतस्वादुशिशिरस्वच्छा गाधलघूदकम् ॥ ॥
tatra skaṃdasaro nāma sarassāgarasannibham || amṛtasvāduśiśirasvacchā gādhalaghūdakam || ||
समंततः संघटितं स्फटिको पलसंचयैः ॥ सर्वर्तुकुसुमैः फुल्लैश्छादिताखिलदिङ्मुखम् ॥ ॥
samaṃtataḥ saṃghaṭitaṃ sphaṭiko palasaṃcayaiḥ || sarvartukusumaiḥ phullaiśchāditākhiladiṅmukham || ||
शैवलैरुत्पलैः पद्मैः कुमुदैस्तारकोपमैः ॥ तरंगैरभ्रसंकाशैराकाशमिव भूमिगम् ॥ ७.२,४१.१॥
śaivalairutpalaiḥ padmaiḥ kumudaistārakopamaiḥ || taraṃgairabhrasaṃkāśairākāśamiva bhūmigam || 7.2,41.1||
सुखावतरणारोहैः स्थलैर्नीलशिलामयैः ॥ सोपानमार्गौ रुचिरैश्शोभमानाष्टदिङ्मुखम् ॥ ७.२,४१.२॥
sukhāvataraṇārohaiḥ sthalairnīlaśilāmayaiḥ || sopānamārgau ruciraiśśobhamānāṣṭadiṅmukham || 7.2,41.2||
तत्रावतीर्णैश्च यथा तत्रोत्तीर्णश्च भूयसा ॥ स्नातैः सितोपवीतैश्च शुक्लाकौपीनवल्कलैः ॥ ७.२,४१.३॥
tatrāvatīrṇaiśca yathā tatrottīrṇaśca bhūyasā || snātaiḥ sitopavītaiśca śuklākaupīnavalkalaiḥ || 7.2,41.3||
जटाशिखायनैर्मुंडैस्त्रिपुंड्रकृतमंडनैः ॥ विरागविवशस्मेरमुखैर्मुनिकुमारकैः ॥ ७.२,४१.४॥
jaṭāśikhāyanairmuṃḍaistripuṃḍrakṛtamaṃḍanaiḥ || virāgavivaśasmeramukhairmunikumārakaiḥ || 7.2,41.4||
घटैः कमलिनीपत्रपुटैश्च कलशैः शिवैः ॥ कमण्डलुभिरन्यैश्च तादृशैः करकादिभिः ॥ ७.२,४१.५॥
ghaṭaiḥ kamalinīpatrapuṭaiśca kalaśaiḥ śivaiḥ || kamaṇḍalubhiranyaiśca tādṛśaiḥ karakādibhiḥ || 7.2,41.5||
आत्मार्थं च परार्थं च देवतार्थं विशेषतः ॥ आनीयमानसलिलमात्तपुष्पं च नित्यशः ॥ ७.२,४१.६॥
ātmārthaṃ ca parārthaṃ ca devatārthaṃ viśeṣataḥ || ānīyamānasalilamāttapuṣpaṃ ca nityaśaḥ || 7.2,41.6||
अंतर्जलशिलारूढैर्नीचानां स्पर्शशंकया ॥ आचारवद्भिर्मुनिभिः कृतभस्मांगधूसरैः ॥ ७.२,४१.७॥
aṃtarjalaśilārūḍhairnīcānāṃ sparśaśaṃkayā || ācāravadbhirmunibhiḥ kṛtabhasmāṃgadhūsaraiḥ || 7.2,41.7||
इतस्ततो ऽप्सु मज्जद्भिरिष्टशिष्टैः शिलागतैः ॥ तिलैश्च साक्षतैः पुष्पैस्त्यक्तदर्भपवित्रकैः ॥ ७.२,४१.८॥
itastato 'psu majjadbhiriṣṭaśiṣṭaiḥ śilāgataiḥ || tilaiśca sākṣataiḥ puṣpaistyaktadarbhapavitrakaiḥ || 7.2,41.8||
देवाद्यमृषिमध्यं च निर्वर्त्य पितृतर्पणम् ॥ निवेदयेदभिज्ञेभ्यो नित्यस्नानगतान् द्विजान् ॥ ७.२,४१.९॥
devādyamṛṣimadhyaṃ ca nirvartya pitṛtarpaṇam || nivedayedabhijñebhyo nityasnānagatān dvijān || 7.2,41.9||
स्थानेस्थाने कृतानेकबलिपुष्पसमीरणैः ॥ सौरार्घ्यपूर्वं कुर्वद्भिःस्थंडलेभ्यर्चनादिकम् ॥ ७.२,४१.१०॥
sthānesthāne kṛtānekabalipuṣpasamīraṇaiḥ || saurārghyapūrvaṃ kurvadbhiḥsthaṃḍalebhyarcanādikam || 7.2,41.10||
क्वचिन्निमज्जदुन्मज्जत्प्रस्रस्तगजयूथपम् ॥ क्वचिच्च तृषयायातमृगीमृगतुरंगमम् ॥ ७.२,४१.११॥
kvacinnimajjadunmajjatprasrastagajayūthapam || kvacicca tṛṣayāyātamṛgīmṛgaturaṃgamam || 7.2,41.11||
क्वचित्पीतजनोत्तीर्णमयूरवरवारणम् ॥ क्वचित्कृततटाघातवृषप्रतिवृषोज्ज्वलम् ॥ ७.२,४१.१२॥
kvacitpītajanottīrṇamayūravaravāraṇam || kvacitkṛtataṭāghātavṛṣaprativṛṣojjvalam || 7.2,41.12||
क्वचित्कारंडवरवैः क्वचित्सारसकूजितैः ॥ क्वचिच्च कोकनिनदैः क्वचिद्भ्रमरगीतिभिः ॥ ७.२,४१.१३॥
kvacitkāraṃḍavaravaiḥ kvacitsārasakūjitaiḥ || kvacicca kokaninadaiḥ kvacidbhramaragītibhiḥ || 7.2,41.13||
स्नानपानादिकरणैः स्वसंपद्द्रुमजीविभिः ॥ प्रणयात्प्राणिभिस्तैस्तैर्भाषमाणमिवासकृत् ॥ ७.२,४१.१४॥
snānapānādikaraṇaiḥ svasaṃpaddrumajīvibhiḥ || praṇayātprāṇibhistaistairbhāṣamāṇamivāsakṛt || 7.2,41.14||
कूलशाखिशिखालीनकोकिलाकुलकूजितैः ॥ आतपोपहतान्सर्वान्नामंत्रयदिवानिशम् ॥ ७.२,४१.१५॥
kūlaśākhiśikhālīnakokilākulakūjitaiḥ || ātapopahatānsarvānnāmaṃtrayadivāniśam || 7.2,41.15||
उत्तरे तस्य सरसस्तीरे कल्पतरोरधः ॥ वेद्यां वज्रशिलामय्यां मृदुले मृगचर्मणि ॥ ७.२,४१.१६॥
uttare tasya sarasastīre kalpataroradhaḥ || vedyāṃ vajraśilāmayyāṃ mṛdule mṛgacarmaṇi || 7.2,41.16||
सनत्कुमारमासीनं शश्वद्बालवपुर्धरम् ॥ तत्कालमात्रोपरतं समाधेरचलात्मनः ॥ ७.२,४१.१७॥
sanatkumāramāsīnaṃ śaśvadbālavapurdharam || tatkālamātroparataṃ samādheracalātmanaḥ || 7.2,41.17||
उपास्यमानं मुनिभिर्योगींद्रैरपि पूजितम् ॥ ददृशुर्नैमिषेयास्ते प्रणताश्चोपतस्थिरे ॥ ७.२,४१.१८॥
upāsyamānaṃ munibhiryogīṃdrairapi pūjitam || dadṛśurnaimiṣeyāste praṇatāścopatasthire || 7.2,41.18||
यावत्पृष्टवते तस्मै प्रोचुः स्वागतकारणम् ॥ तुमुलः शुश्रुवे तावद्दिवि दुंदुभिनिस्वनः ॥ ७.२,४१.१९॥
yāvatpṛṣṭavate tasmai procuḥ svāgatakāraṇam || tumulaḥ śuśruve tāvaddivi duṃdubhinisvanaḥ || 7.2,41.19||
ददृशे तत्क्षणे तस्मिन्विमानं भानुसन्निभम् ॥ गणेश्वरैरसंख्येयैः संवृतं च समंततः ॥ ७.२,४१.२०॥
dadṛśe tatkṣaṇe tasminvimānaṃ bhānusannibham || gaṇeśvarairasaṃkhyeyaiḥ saṃvṛtaṃ ca samaṃtataḥ || 7.2,41.20||
अप्सरोगणसंकीर्णं रुद्रकन्याभिरावृतम् ॥ मृदंगमुरजोद्घुष्टं वेणुवीणारवान्वितम् ॥ ७.२,४१.२१॥
apsarogaṇasaṃkīrṇaṃ rudrakanyābhirāvṛtam || mṛdaṃgamurajodghuṣṭaṃ veṇuvīṇāravānvitam || 7.2,41.21||
चित्ररत्नवितानाढ्यं मुक्तादामविराजितम् ॥ मुनिभिस्सिद्धगंधर्वैर्यक्षचारणकिन्नरैः ॥ ७.२,४१.२२॥
citraratnavitānāḍhyaṃ muktādāmavirājitam || munibhissiddhagaṃdharvairyakṣacāraṇakinnaraiḥ || 7.2,41.22||
नृत्यद्भिश्चैव गायद्भिर्वादयद्भिश्च संवृतम् ॥ वीरगोवृषचिह्नेन विद्रमद्रुमयष्टिना ॥ ७.२,४१.२३॥
nṛtyadbhiścaiva gāyadbhirvādayadbhiśca saṃvṛtam || vīragovṛṣacihnena vidramadrumayaṣṭinā || 7.2,41.23||
कृतगोपुरसत्कारं केतुना मान्यहेतुना ॥ तस्य मध्ये विमानस्य चामरद्वितयांतरे ॥ ७.२,४१.२४॥
kṛtagopurasatkāraṃ ketunā mānyahetunā || tasya madhye vimānasya cāmaradvitayāṃtare || 7.2,41.24||
छत्त्रस्य मणिदंडस्य चंद्रस्येव शुचेरधः ॥ दिव्यसिंहासनारूढं देव्या सुयशया सह ॥ ७.२,४१.२५॥
chattrasya maṇidaṃḍasya caṃdrasyeva śuceradhaḥ || divyasiṃhāsanārūḍhaṃ devyā suyaśayā saha || 7.2,41.25||
श्रिया च वपुषा चैव त्रिभिश्चापि विलोचनैः ॥ प्राकारैरभिकृत्यानां प्रत्यभिज्ञापकं प्रभोः ॥ ७.२,४१.२६॥
śriyā ca vapuṣā caiva tribhiścāpi vilocanaiḥ || prākārairabhikṛtyānāṃ pratyabhijñāpakaṃ prabhoḥ || 7.2,41.26||
अविलंघ्य जगत्कर्तुराज्ञापनमिवागतम् ॥ सर्वानुग्रहणं शंभोः साक्षादिव पुरःस्थितम् ॥ ७.२,४१.२७॥
avilaṃghya jagatkarturājñāpanamivāgatam || sarvānugrahaṇaṃ śaṃbhoḥ sākṣādiva puraḥsthitam || 7.2,41.27||
शिलादतनयं साक्षाच्छ्रीमच्छूलवरायुधम् ॥ विश्वेश्वरगणाध्यक्षं विश्वेश्वरमिवापरम् ॥ ७.२,४१.२८॥
śilādatanayaṃ sākṣācchrīmacchūlavarāyudham || viśveśvaragaṇādhyakṣaṃ viśveśvaramivāparam || 7.2,41.28||
विश्वस्यापि विधात्ःणां निग्रहानुग्रहक्षमम् ॥ चतुर्बाहुमुदारांगं चन्द्ररेखाविभूषितम् ॥ ७.२,४१.२९॥
viśvasyāpi vidhātḥṇāṃ nigrahānugrahakṣamam || caturbāhumudārāṃgaṃ candrarekhāvibhūṣitam || 7.2,41.29||
कंठे नागेन मौलौ च शशांकेनाप्यलंकृतम् ॥ सविग्रहमिवैश्वर्यं सामर्थ्यमिव सक्रियम् ॥ ७.२,४१.३०॥
kaṃṭhe nāgena maulau ca śaśāṃkenāpyalaṃkṛtam || savigrahamivaiśvaryaṃ sāmarthyamiva sakriyam || 7.2,41.30||
समाप्तमिव निर्वाणं सर्वज्ञमिव संगतम् ॥ दृष्ट्वा प्रहृष्टवदनो ब्रह्मपुत्रः सहर्षिभिः ॥ ७.२,४१.३१॥
samāptamiva nirvāṇaṃ sarvajñamiva saṃgatam || dṛṣṭvā prahṛṣṭavadano brahmaputraḥ saharṣibhiḥ || 7.2,41.31||
तस्थौ प्राञ्जलिरुत्थाय तस्यात्मानमिवार्पयन् ॥ अथ तत्रांतरे तस्मिन्विमाने चावनिं गते ॥ ७.२,४१.३२॥
tasthau prāñjalirutthāya tasyātmānamivārpayan || atha tatrāṃtare tasminvimāne cāvaniṃ gate || 7.2,41.32||
प्रणम्य दण्डवद्देवं स्तुत्वा व्यज्ञापयन्मुनीम् ॥ षट्कुलीया इमे दीर्घं नैमिषे सत्रमास्थिताः ॥ आगता ब्रह्मणादिष्टाः पूर्वमेवाभिकांक्षया ॥ ७.२,४१.३३॥
praṇamya daṇḍavaddevaṃ stutvā vyajñāpayanmunīm || ṣaṭkulīyā ime dīrghaṃ naimiṣe satramāsthitāḥ || āgatā brahmaṇādiṣṭāḥ pūrvamevābhikāṃkṣayā || 7.2,41.33||
श्रुत्वा वाक्यं ब्रह्मपुत्रस्य नंदीछित्त्वा पाशान्दृष्टिपातेन सद्यः ॥ शैवं धर्मं चैश्वरं ज्ञानयोगं दत्त्वा भूयो देवपार्श्वं जगाम ॥ ७.२,४१.३४॥
śrutvā vākyaṃ brahmaputrasya naṃdīchittvā pāśāndṛṣṭipātena sadyaḥ || śaivaṃ dharmaṃ caiśvaraṃ jñānayogaṃ dattvā bhūyo devapārśvaṃ jagāma || 7.2,41.34||
सनत्कुमारेण च तत्समस्तं व्यासाय साक्षाद्गुरवे ममोक्तम् ॥ व्यासेन चोक्तं महितेन मह्यं मया च तद्वः कथितं समासात् ॥ ७.२,४१.३५॥
sanatkumāreṇa ca tatsamastaṃ vyāsāya sākṣādgurave mamoktam || vyāsena coktaṃ mahitena mahyaṃ mayā ca tadvaḥ kathitaṃ samāsāt || 7.2,41.35||
नावेदविद्भ्यः कथनीयमेतत्पुराणरत्नं पुरशासनस्य ॥ नाभक्तशिष्याय च नास्तिकेभ्यो दत्तं हि मोहान्निरयं ददाति ॥ ७.२,४१.३६॥
nāvedavidbhyaḥ kathanīyametatpurāṇaratnaṃ puraśāsanasya || nābhaktaśiṣyāya ca nāstikebhyo dattaṃ hi mohānnirayaṃ dadāti || 7.2,41.36||
मार्गेण सेवानुगतेन यैस्तद्दत्तं गृहीतं पठितं श्रुतं वा ॥ तेभ्यः सुखं धर्ममुखं त्रिवर्गं निर्वाणमंते नियतं ददाति ॥ ७.२,४१.३७॥
mārgeṇa sevānugatena yaistaddattaṃ gṛhītaṃ paṭhitaṃ śrutaṃ vā || tebhyaḥ sukhaṃ dharmamukhaṃ trivargaṃ nirvāṇamaṃte niyataṃ dadāti || 7.2,41.37||
परस्परस्योपकृतं भवद्भिर्मया च पौराणिकमार्गयोगात् ॥ अतो गमिष्ये ऽहमवाप्तकामः समस्तमेवास्तु शिवं सदा नः ॥ ७.२,४१.३८॥
parasparasyopakṛtaṃ bhavadbhirmayā ca paurāṇikamārgayogāt || ato gamiṣye 'hamavāptakāmaḥ samastamevāstu śivaṃ sadā naḥ || 7.2,41.38||
सूते कृताशिषि गते मुनयः सुवृत्ता यागे च पर्यवसिते महति प्रयोगे ॥ काले कलौ च विषयैः कलुषायमाणे वाराणसीपरिसरे वसतिं विनेतुः ॥ ७.२,४१.३९॥
sūte kṛtāśiṣi gate munayaḥ suvṛttā yāge ca paryavasite mahati prayoge || kāle kalau ca viṣayaiḥ kaluṣāyamāṇe vārāṇasīparisare vasatiṃ vinetuḥ || 7.2,41.39||
अथ च ते पशुपाशमुमुक्षयाखिलतया कृतपाशुपतव्रताः ॥ अधिकृताखिलबोधसमाधयः परमनिर्वृतिमापुरनिंदिताः ॥ ७.२,४१.४०॥
atha ca te paśupāśamumukṣayākhilatayā kṛtapāśupatavratāḥ || adhikṛtākhilabodhasamādhayaḥ paramanirvṛtimāpuraniṃditāḥ || 7.2,41.40||
व्यास उवाच ७.२,४१.४१॥
एतच्छिवपुराणं हि समाप्तं हितमादरात् ॥ पठितव्यं प्रयत्नेन श्रोतव्यं च तथैव हि ॥ ७.२,४१.४१॥
etacchivapurāṇaṃ hi samāptaṃ hitamādarāt || paṭhitavyaṃ prayatnena śrotavyaṃ ca tathaiva hi || 7.2,41.41||
नास्तिकाय न वक्तव्यमश्रद्धाय शठाय च ॥ अभक्ताय महेशस्य तथा धर्मध्वजाय च ॥ ७.२,४१.४२॥
nāstikāya na vaktavyamaśraddhāya śaṭhāya ca || abhaktāya maheśasya tathā dharmadhvajāya ca || 7.2,41.42||
एतच्छ्रुत्या ह्येकवारं भवेत्पापं हि भस्मसात् ॥ अभक्तो भक्तिमाप्नोति भक्तो भक्तिसमृद्धिभाक् ॥ ७.२,४१.४३॥
etacchrutyā hyekavāraṃ bhavetpāpaṃ hi bhasmasāt || abhakto bhaktimāpnoti bhakto bhaktisamṛddhibhāk || 7.2,41.43||
पुनः श्रुते च सद्भक्तिर्मुक्तिस्स्याच्च श्रुतेः पुनः ॥ तस्मात्पुनःपुनश्चैव श्रोतव्यं हि मुमुक्षुभिः ॥ ७.२,४१.४४॥
punaḥ śrute ca sadbhaktirmuktissyācca śruteḥ punaḥ || tasmātpunaḥpunaścaiva śrotavyaṃ hi mumukṣubhiḥ || 7.2,41.44||
पञ्चावृत्तिः प्रकर्तव्या पुराणस्यास्य सद्धिया ॥ परं फलं समुद्दिश्य तत्प्राप्नोति न संशयः ॥ ७.२,४१.४५॥
pañcāvṛttiḥ prakartavyā purāṇasyāsya saddhiyā || paraṃ phalaṃ samuddiśya tatprāpnoti na saṃśayaḥ || 7.2,41.45||
पुरातनाश्च राजानो विप्रा वैश्याश्च सत्तमाः ॥ सप्तकृत्वस्तदावृत्त्यालभन्त शिवदर्शनम् ॥ ७.२,४१.४६॥
purātanāśca rājāno viprā vaiśyāśca sattamāḥ || saptakṛtvastadāvṛttyālabhanta śivadarśanam || 7.2,41.46||
श्रोष्यत्यथापि यश्चेदं मानवो भक्तितत्परः ॥ इह भुक्त्वाखिलान्भोगानंते मुक्तिं लभेच्च सः ॥ ७.२,४१.४७॥
śroṣyatyathāpi yaścedaṃ mānavo bhaktitatparaḥ || iha bhuktvākhilānbhogānaṃte muktiṃ labhecca saḥ || 7.2,41.47||
एतच्छिवपुराणं हि शिवस्यातिप्रियं परम् ॥ भुक्तिमुक्तिप्रदं ब्रह्मसंमितं भक्तिवर्धनम् ॥ ७.२,४१.४८॥
etacchivapurāṇaṃ hi śivasyātipriyaṃ param || bhuktimuktipradaṃ brahmasaṃmitaṃ bhaktivardhanam || 7.2,41.48||
एतच्छिवपुराणस्य वक्तुः श्रोतुश्च सर्वदा ॥ सगणस्ससुतस्सांबश्शं करोतु स शंकरः ॥ ७.२,४१.४९॥
etacchivapurāṇasya vaktuḥ śrotuśca sarvadā || sagaṇassasutassāṃbaśśaṃ karotu sa śaṃkaraḥ || 7.2,41.49||
इति श्रीशिवमहापुराणे सप्तम्यां वायवीयसंहितायामुत्तरखण्डे व्यासोपदेशश्रीशिवमहापुराणमाहात्म्यवर्णनं नामैकचत्वारिंशोऽध्यायः ७.२,४१.५०॥
iti śrīśivamahāpurāṇe saptamyāṃ vāyavīyasaṃhitāyāmuttarakhaṇḍe vyāsopadeśaśrīśivamahāpurāṇamāhātmyavarṇanaṃ nāmaikacatvāriṃśo'dhyāyaḥ 7.2,41.50||
समाप्तोऽयं ग्रन्थः ७.२,४१.५१॥
samāpto'yaṃ granthaḥ 7.2,41.51||
सूत उवाच॥
तत्र स्कंदसरो नाम सरस्सागरसन्निभम् ॥ अमृतस्वादुशिशिरस्वच्छा गाधलघूदकम् ॥ ॥
tatra skaṃdasaro nāma sarassāgarasannibham || amṛtasvāduśiśirasvacchā gādhalaghūdakam || ||
समंततः संघटितं स्फटिको पलसंचयैः ॥ सर्वर्तुकुसुमैः फुल्लैश्छादिताखिलदिङ्मुखम् ॥ ॥
samaṃtataḥ saṃghaṭitaṃ sphaṭiko palasaṃcayaiḥ || sarvartukusumaiḥ phullaiśchāditākhiladiṅmukham || ||
शैवलैरुत्पलैः पद्मैः कुमुदैस्तारकोपमैः ॥ तरंगैरभ्रसंकाशैराकाशमिव भूमिगम् ॥ ७.२,४१.१॥
śaivalairutpalaiḥ padmaiḥ kumudaistārakopamaiḥ || taraṃgairabhrasaṃkāśairākāśamiva bhūmigam || 7.2,41.1||
सुखावतरणारोहैः स्थलैर्नीलशिलामयैः ॥ सोपानमार्गौ रुचिरैश्शोभमानाष्टदिङ्मुखम् ॥ ७.२,४१.२॥
sukhāvataraṇārohaiḥ sthalairnīlaśilāmayaiḥ || sopānamārgau ruciraiśśobhamānāṣṭadiṅmukham || 7.2,41.2||
तत्रावतीर्णैश्च यथा तत्रोत्तीर्णश्च भूयसा ॥ स्नातैः सितोपवीतैश्च शुक्लाकौपीनवल्कलैः ॥ ७.२,४१.३॥
tatrāvatīrṇaiśca yathā tatrottīrṇaśca bhūyasā || snātaiḥ sitopavītaiśca śuklākaupīnavalkalaiḥ || 7.2,41.3||
जटाशिखायनैर्मुंडैस्त्रिपुंड्रकृतमंडनैः ॥ विरागविवशस्मेरमुखैर्मुनिकुमारकैः ॥ ७.२,४१.४॥
jaṭāśikhāyanairmuṃḍaistripuṃḍrakṛtamaṃḍanaiḥ || virāgavivaśasmeramukhairmunikumārakaiḥ || 7.2,41.4||
घटैः कमलिनीपत्रपुटैश्च कलशैः शिवैः ॥ कमण्डलुभिरन्यैश्च तादृशैः करकादिभिः ॥ ७.२,४१.५॥
ghaṭaiḥ kamalinīpatrapuṭaiśca kalaśaiḥ śivaiḥ || kamaṇḍalubhiranyaiśca tādṛśaiḥ karakādibhiḥ || 7.2,41.5||
आत्मार्थं च परार्थं च देवतार्थं विशेषतः ॥ आनीयमानसलिलमात्तपुष्पं च नित्यशः ॥ ७.२,४१.६॥
ātmārthaṃ ca parārthaṃ ca devatārthaṃ viśeṣataḥ || ānīyamānasalilamāttapuṣpaṃ ca nityaśaḥ || 7.2,41.6||
अंतर्जलशिलारूढैर्नीचानां स्पर्शशंकया ॥ आचारवद्भिर्मुनिभिः कृतभस्मांगधूसरैः ॥ ७.२,४१.७॥
aṃtarjalaśilārūḍhairnīcānāṃ sparśaśaṃkayā || ācāravadbhirmunibhiḥ kṛtabhasmāṃgadhūsaraiḥ || 7.2,41.7||
इतस्ततो ऽप्सु मज्जद्भिरिष्टशिष्टैः शिलागतैः ॥ तिलैश्च साक्षतैः पुष्पैस्त्यक्तदर्भपवित्रकैः ॥ ७.२,४१.८॥
itastato 'psu majjadbhiriṣṭaśiṣṭaiḥ śilāgataiḥ || tilaiśca sākṣataiḥ puṣpaistyaktadarbhapavitrakaiḥ || 7.2,41.8||
देवाद्यमृषिमध्यं च निर्वर्त्य पितृतर्पणम् ॥ निवेदयेदभिज्ञेभ्यो नित्यस्नानगतान् द्विजान् ॥ ७.२,४१.९॥
devādyamṛṣimadhyaṃ ca nirvartya pitṛtarpaṇam || nivedayedabhijñebhyo nityasnānagatān dvijān || 7.2,41.9||
स्थानेस्थाने कृतानेकबलिपुष्पसमीरणैः ॥ सौरार्घ्यपूर्वं कुर्वद्भिःस्थंडलेभ्यर्चनादिकम् ॥ ७.२,४१.१०॥
sthānesthāne kṛtānekabalipuṣpasamīraṇaiḥ || saurārghyapūrvaṃ kurvadbhiḥsthaṃḍalebhyarcanādikam || 7.2,41.10||
क्वचिन्निमज्जदुन्मज्जत्प्रस्रस्तगजयूथपम् ॥ क्वचिच्च तृषयायातमृगीमृगतुरंगमम् ॥ ७.२,४१.११॥
kvacinnimajjadunmajjatprasrastagajayūthapam || kvacicca tṛṣayāyātamṛgīmṛgaturaṃgamam || 7.2,41.11||
क्वचित्पीतजनोत्तीर्णमयूरवरवारणम् ॥ क्वचित्कृततटाघातवृषप्रतिवृषोज्ज्वलम् ॥ ७.२,४१.१२॥
kvacitpītajanottīrṇamayūravaravāraṇam || kvacitkṛtataṭāghātavṛṣaprativṛṣojjvalam || 7.2,41.12||
क्वचित्कारंडवरवैः क्वचित्सारसकूजितैः ॥ क्वचिच्च कोकनिनदैः क्वचिद्भ्रमरगीतिभिः ॥ ७.२,४१.१३॥
kvacitkāraṃḍavaravaiḥ kvacitsārasakūjitaiḥ || kvacicca kokaninadaiḥ kvacidbhramaragītibhiḥ || 7.2,41.13||
स्नानपानादिकरणैः स्वसंपद्द्रुमजीविभिः ॥ प्रणयात्प्राणिभिस्तैस्तैर्भाषमाणमिवासकृत् ॥ ७.२,४१.१४॥
snānapānādikaraṇaiḥ svasaṃpaddrumajīvibhiḥ || praṇayātprāṇibhistaistairbhāṣamāṇamivāsakṛt || 7.2,41.14||
कूलशाखिशिखालीनकोकिलाकुलकूजितैः ॥ आतपोपहतान्सर्वान्नामंत्रयदिवानिशम् ॥ ७.२,४१.१५॥
kūlaśākhiśikhālīnakokilākulakūjitaiḥ || ātapopahatānsarvānnāmaṃtrayadivāniśam || 7.2,41.15||
उत्तरे तस्य सरसस्तीरे कल्पतरोरधः ॥ वेद्यां वज्रशिलामय्यां मृदुले मृगचर्मणि ॥ ७.२,४१.१६॥
uttare tasya sarasastīre kalpataroradhaḥ || vedyāṃ vajraśilāmayyāṃ mṛdule mṛgacarmaṇi || 7.2,41.16||
सनत्कुमारमासीनं शश्वद्बालवपुर्धरम् ॥ तत्कालमात्रोपरतं समाधेरचलात्मनः ॥ ७.२,४१.१७॥
sanatkumāramāsīnaṃ śaśvadbālavapurdharam || tatkālamātroparataṃ samādheracalātmanaḥ || 7.2,41.17||
उपास्यमानं मुनिभिर्योगींद्रैरपि पूजितम् ॥ ददृशुर्नैमिषेयास्ते प्रणताश्चोपतस्थिरे ॥ ७.२,४१.१८॥
upāsyamānaṃ munibhiryogīṃdrairapi pūjitam || dadṛśurnaimiṣeyāste praṇatāścopatasthire || 7.2,41.18||
यावत्पृष्टवते तस्मै प्रोचुः स्वागतकारणम् ॥ तुमुलः शुश्रुवे तावद्दिवि दुंदुभिनिस्वनः ॥ ७.२,४१.१९॥
yāvatpṛṣṭavate tasmai procuḥ svāgatakāraṇam || tumulaḥ śuśruve tāvaddivi duṃdubhinisvanaḥ || 7.2,41.19||
ददृशे तत्क्षणे तस्मिन्विमानं भानुसन्निभम् ॥ गणेश्वरैरसंख्येयैः संवृतं च समंततः ॥ ७.२,४१.२०॥
dadṛśe tatkṣaṇe tasminvimānaṃ bhānusannibham || gaṇeśvarairasaṃkhyeyaiḥ saṃvṛtaṃ ca samaṃtataḥ || 7.2,41.20||
अप्सरोगणसंकीर्णं रुद्रकन्याभिरावृतम् ॥ मृदंगमुरजोद्घुष्टं वेणुवीणारवान्वितम् ॥ ७.२,४१.२१॥
apsarogaṇasaṃkīrṇaṃ rudrakanyābhirāvṛtam || mṛdaṃgamurajodghuṣṭaṃ veṇuvīṇāravānvitam || 7.2,41.21||
चित्ररत्नवितानाढ्यं मुक्तादामविराजितम् ॥ मुनिभिस्सिद्धगंधर्वैर्यक्षचारणकिन्नरैः ॥ ७.२,४१.२२॥
citraratnavitānāḍhyaṃ muktādāmavirājitam || munibhissiddhagaṃdharvairyakṣacāraṇakinnaraiḥ || 7.2,41.22||
नृत्यद्भिश्चैव गायद्भिर्वादयद्भिश्च संवृतम् ॥ वीरगोवृषचिह्नेन विद्रमद्रुमयष्टिना ॥ ७.२,४१.२३॥
nṛtyadbhiścaiva gāyadbhirvādayadbhiśca saṃvṛtam || vīragovṛṣacihnena vidramadrumayaṣṭinā || 7.2,41.23||
कृतगोपुरसत्कारं केतुना मान्यहेतुना ॥ तस्य मध्ये विमानस्य चामरद्वितयांतरे ॥ ७.२,४१.२४॥
kṛtagopurasatkāraṃ ketunā mānyahetunā || tasya madhye vimānasya cāmaradvitayāṃtare || 7.2,41.24||
छत्त्रस्य मणिदंडस्य चंद्रस्येव शुचेरधः ॥ दिव्यसिंहासनारूढं देव्या सुयशया सह ॥ ७.२,४१.२५॥
chattrasya maṇidaṃḍasya caṃdrasyeva śuceradhaḥ || divyasiṃhāsanārūḍhaṃ devyā suyaśayā saha || 7.2,41.25||
श्रिया च वपुषा चैव त्रिभिश्चापि विलोचनैः ॥ प्राकारैरभिकृत्यानां प्रत्यभिज्ञापकं प्रभोः ॥ ७.२,४१.२६॥
śriyā ca vapuṣā caiva tribhiścāpi vilocanaiḥ || prākārairabhikṛtyānāṃ pratyabhijñāpakaṃ prabhoḥ || 7.2,41.26||
अविलंघ्य जगत्कर्तुराज्ञापनमिवागतम् ॥ सर्वानुग्रहणं शंभोः साक्षादिव पुरःस्थितम् ॥ ७.२,४१.२७॥
avilaṃghya jagatkarturājñāpanamivāgatam || sarvānugrahaṇaṃ śaṃbhoḥ sākṣādiva puraḥsthitam || 7.2,41.27||
शिलादतनयं साक्षाच्छ्रीमच्छूलवरायुधम् ॥ विश्वेश्वरगणाध्यक्षं विश्वेश्वरमिवापरम् ॥ ७.२,४१.२८॥
śilādatanayaṃ sākṣācchrīmacchūlavarāyudham || viśveśvaragaṇādhyakṣaṃ viśveśvaramivāparam || 7.2,41.28||
विश्वस्यापि विधात्ःणां निग्रहानुग्रहक्षमम् ॥ चतुर्बाहुमुदारांगं चन्द्ररेखाविभूषितम् ॥ ७.२,४१.२९॥
viśvasyāpi vidhātḥṇāṃ nigrahānugrahakṣamam || caturbāhumudārāṃgaṃ candrarekhāvibhūṣitam || 7.2,41.29||
कंठे नागेन मौलौ च शशांकेनाप्यलंकृतम् ॥ सविग्रहमिवैश्वर्यं सामर्थ्यमिव सक्रियम् ॥ ७.२,४१.३०॥
kaṃṭhe nāgena maulau ca śaśāṃkenāpyalaṃkṛtam || savigrahamivaiśvaryaṃ sāmarthyamiva sakriyam || 7.2,41.30||
समाप्तमिव निर्वाणं सर्वज्ञमिव संगतम् ॥ दृष्ट्वा प्रहृष्टवदनो ब्रह्मपुत्रः सहर्षिभिः ॥ ७.२,४१.३१॥
samāptamiva nirvāṇaṃ sarvajñamiva saṃgatam || dṛṣṭvā prahṛṣṭavadano brahmaputraḥ saharṣibhiḥ || 7.2,41.31||
तस्थौ प्राञ्जलिरुत्थाय तस्यात्मानमिवार्पयन् ॥ अथ तत्रांतरे तस्मिन्विमाने चावनिं गते ॥ ७.२,४१.३२॥
tasthau prāñjalirutthāya tasyātmānamivārpayan || atha tatrāṃtare tasminvimāne cāvaniṃ gate || 7.2,41.32||
प्रणम्य दण्डवद्देवं स्तुत्वा व्यज्ञापयन्मुनीम् ॥ षट्कुलीया इमे दीर्घं नैमिषे सत्रमास्थिताः ॥ आगता ब्रह्मणादिष्टाः पूर्वमेवाभिकांक्षया ॥ ७.२,४१.३३॥
praṇamya daṇḍavaddevaṃ stutvā vyajñāpayanmunīm || ṣaṭkulīyā ime dīrghaṃ naimiṣe satramāsthitāḥ || āgatā brahmaṇādiṣṭāḥ pūrvamevābhikāṃkṣayā || 7.2,41.33||
श्रुत्वा वाक्यं ब्रह्मपुत्रस्य नंदीछित्त्वा पाशान्दृष्टिपातेन सद्यः ॥ शैवं धर्मं चैश्वरं ज्ञानयोगं दत्त्वा भूयो देवपार्श्वं जगाम ॥ ७.२,४१.३४॥
śrutvā vākyaṃ brahmaputrasya naṃdīchittvā pāśāndṛṣṭipātena sadyaḥ || śaivaṃ dharmaṃ caiśvaraṃ jñānayogaṃ dattvā bhūyo devapārśvaṃ jagāma || 7.2,41.34||
सनत्कुमारेण च तत्समस्तं व्यासाय साक्षाद्गुरवे ममोक्तम् ॥ व्यासेन चोक्तं महितेन मह्यं मया च तद्वः कथितं समासात् ॥ ७.२,४१.३५॥
sanatkumāreṇa ca tatsamastaṃ vyāsāya sākṣādgurave mamoktam || vyāsena coktaṃ mahitena mahyaṃ mayā ca tadvaḥ kathitaṃ samāsāt || 7.2,41.35||
नावेदविद्भ्यः कथनीयमेतत्पुराणरत्नं पुरशासनस्य ॥ नाभक्तशिष्याय च नास्तिकेभ्यो दत्तं हि मोहान्निरयं ददाति ॥ ७.२,४१.३६॥
nāvedavidbhyaḥ kathanīyametatpurāṇaratnaṃ puraśāsanasya || nābhaktaśiṣyāya ca nāstikebhyo dattaṃ hi mohānnirayaṃ dadāti || 7.2,41.36||
मार्गेण सेवानुगतेन यैस्तद्दत्तं गृहीतं पठितं श्रुतं वा ॥ तेभ्यः सुखं धर्ममुखं त्रिवर्गं निर्वाणमंते नियतं ददाति ॥ ७.२,४१.३७॥
mārgeṇa sevānugatena yaistaddattaṃ gṛhītaṃ paṭhitaṃ śrutaṃ vā || tebhyaḥ sukhaṃ dharmamukhaṃ trivargaṃ nirvāṇamaṃte niyataṃ dadāti || 7.2,41.37||
परस्परस्योपकृतं भवद्भिर्मया च पौराणिकमार्गयोगात् ॥ अतो गमिष्ये ऽहमवाप्तकामः समस्तमेवास्तु शिवं सदा नः ॥ ७.२,४१.३८॥
parasparasyopakṛtaṃ bhavadbhirmayā ca paurāṇikamārgayogāt || ato gamiṣye 'hamavāptakāmaḥ samastamevāstu śivaṃ sadā naḥ || 7.2,41.38||
सूते कृताशिषि गते मुनयः सुवृत्ता यागे च पर्यवसिते महति प्रयोगे ॥ काले कलौ च विषयैः कलुषायमाणे वाराणसीपरिसरे वसतिं विनेतुः ॥ ७.२,४१.३९॥
sūte kṛtāśiṣi gate munayaḥ suvṛttā yāge ca paryavasite mahati prayoge || kāle kalau ca viṣayaiḥ kaluṣāyamāṇe vārāṇasīparisare vasatiṃ vinetuḥ || 7.2,41.39||
अथ च ते पशुपाशमुमुक्षयाखिलतया कृतपाशुपतव्रताः ॥ अधिकृताखिलबोधसमाधयः परमनिर्वृतिमापुरनिंदिताः ॥ ७.२,४१.४०॥
atha ca te paśupāśamumukṣayākhilatayā kṛtapāśupatavratāḥ || adhikṛtākhilabodhasamādhayaḥ paramanirvṛtimāpuraniṃditāḥ || 7.2,41.40||
व्यास उवाच ७.२,४१.४१॥
एतच्छिवपुराणं हि समाप्तं हितमादरात् ॥ पठितव्यं प्रयत्नेन श्रोतव्यं च तथैव हि ॥ ७.२,४१.४१॥
etacchivapurāṇaṃ hi samāptaṃ hitamādarāt || paṭhitavyaṃ prayatnena śrotavyaṃ ca tathaiva hi || 7.2,41.41||
नास्तिकाय न वक्तव्यमश्रद्धाय शठाय च ॥ अभक्ताय महेशस्य तथा धर्मध्वजाय च ॥ ७.२,४१.४२॥
nāstikāya na vaktavyamaśraddhāya śaṭhāya ca || abhaktāya maheśasya tathā dharmadhvajāya ca || 7.2,41.42||
एतच्छ्रुत्या ह्येकवारं भवेत्पापं हि भस्मसात् ॥ अभक्तो भक्तिमाप्नोति भक्तो भक्तिसमृद्धिभाक् ॥ ७.२,४१.४३॥
etacchrutyā hyekavāraṃ bhavetpāpaṃ hi bhasmasāt || abhakto bhaktimāpnoti bhakto bhaktisamṛddhibhāk || 7.2,41.43||
पुनः श्रुते च सद्भक्तिर्मुक्तिस्स्याच्च श्रुतेः पुनः ॥ तस्मात्पुनःपुनश्चैव श्रोतव्यं हि मुमुक्षुभिः ॥ ७.२,४१.४४॥
punaḥ śrute ca sadbhaktirmuktissyācca śruteḥ punaḥ || tasmātpunaḥpunaścaiva śrotavyaṃ hi mumukṣubhiḥ || 7.2,41.44||
पञ्चावृत्तिः प्रकर्तव्या पुराणस्यास्य सद्धिया ॥ परं फलं समुद्दिश्य तत्प्राप्नोति न संशयः ॥ ७.२,४१.४५॥
pañcāvṛttiḥ prakartavyā purāṇasyāsya saddhiyā || paraṃ phalaṃ samuddiśya tatprāpnoti na saṃśayaḥ || 7.2,41.45||
पुरातनाश्च राजानो विप्रा वैश्याश्च सत्तमाः ॥ सप्तकृत्वस्तदावृत्त्यालभन्त शिवदर्शनम् ॥ ७.२,४१.४६॥
purātanāśca rājāno viprā vaiśyāśca sattamāḥ || saptakṛtvastadāvṛttyālabhanta śivadarśanam || 7.2,41.46||
श्रोष्यत्यथापि यश्चेदं मानवो भक्तितत्परः ॥ इह भुक्त्वाखिलान्भोगानंते मुक्तिं लभेच्च सः ॥ ७.२,४१.४७॥
śroṣyatyathāpi yaścedaṃ mānavo bhaktitatparaḥ || iha bhuktvākhilānbhogānaṃte muktiṃ labhecca saḥ || 7.2,41.47||
एतच्छिवपुराणं हि शिवस्यातिप्रियं परम् ॥ भुक्तिमुक्तिप्रदं ब्रह्मसंमितं भक्तिवर्धनम् ॥ ७.२,४१.४८॥
etacchivapurāṇaṃ hi śivasyātipriyaṃ param || bhuktimuktipradaṃ brahmasaṃmitaṃ bhaktivardhanam || 7.2,41.48||
एतच्छिवपुराणस्य वक्तुः श्रोतुश्च सर्वदा ॥ सगणस्ससुतस्सांबश्शं करोतु स शंकरः ॥ ७.२,४१.४९॥
etacchivapurāṇasya vaktuḥ śrotuśca sarvadā || sagaṇassasutassāṃbaśśaṃ karotu sa śaṃkaraḥ || 7.2,41.49||
इति श्रीशिवमहापुराणे सप्तम्यां वायवीयसंहितायामुत्तरखण्डे व्यासोपदेशश्रीशिवमहापुराणमाहात्म्यवर्णनं नामैकचत्वारिंशोऽध्यायः ७.२,४१.५०॥
iti śrīśivamahāpurāṇe saptamyāṃ vāyavīyasaṃhitāyāmuttarakhaṇḍe vyāsopadeśaśrīśivamahāpurāṇamāhātmyavarṇanaṃ nāmaikacatvāriṃśo'dhyāyaḥ 7.2,41.50||
समाप्तोऽयं ग्रन्थः ७.२,४१.५१॥
samāpto'yaṃ granthaḥ 7.2,41.51||
ॐ श्री परमात्मने नमः